Lai gan mūsu politiķiem, ierēdņiem un sabiedrībai kopumā jau ir pieredze, kā notiek dažādu tirgu liberalizācija, kad viena monopoluzņēmuma vietā parādās lai arī vārga, bet tomēr konkurence, rodas iespaids, ka ar gāzes tirgus liberalizāciju viegli neies. Paralēli tādām objektīvām grūtībām kā gāzes tirgus saistība ar ģeopolitisko situāciju un Baltijas valstu nevienprātība Krievijas dabasgāzei alternatīvu avotu izvēlē, pavīd divas problēmas, kas liecina, ka politiķi un valsts pārvaldes pārstāvji piemirsuši ērkšķainajā ceļā uz elektrības tirgus atvēršanu gūtās mācības.
Viena no problēmām saistīta ar Saeimas deputātu neiedziļināšanos lēmumos, kas jāpieņem. Nesen Dienas žurnālistei, kura gatavoja rakstu par gāzes tirgus atvēršanu, kāds Saeimas deputāts norādīja, ka pilnībā paļaujas uz to, ka Ekonomikas ministrija (EM) un valdība kopumā sagatavo kvalitatīvus dokumentus, un vispār nevarot prasīt, lai katrs deputāts iedziļinās tik komplicētā jautājumā. Līdzīgā stilā kādreizējie Saeimas deputāti nebija iedziļinājušies elektroenerģijas ekspertu brīdinājumos, ka pēc tirgus atvēršanas cena iedzīvotājiem kāps. Notika tā, ka tirgus atvēršana mājsaimniecībām tika nobremzēta vairakkārt, bet 2014. gadā no aprīļa pārcelta uz šā gada 1. janvāri - brīdī, kad elektrības tirgotāji un iedzīvotāji jau slēdza jaunus līgumus par elektrības iegādi brīvajā tirgū. Politiķiem piepeši nāca apjausma - cena taču kāps! Savukārt nozares eksperti taisnojās, ka to viņi ilgstoši centušies ieskaidrot tautas kalpiem Jēkaba ielā.
Otra problēma saistīta ar valsts pārvaldes iestāžu hroniski vājo prasmi izskaidrot pieņemtos lēmumus. Piemēram, EM elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām mēnešiem ilgi pamatoja, apgalvojot, ka ieguvums būs «saprotamāka un konkurētspējīgāka cena lietotājiem». Ja tagad pajautā iedzīvotājiem, vai elektrības cena kļuvusi «saprotamāka un konkurētspējīgāka», atbilde parasti ir, ka rēķins kļuvis lielāks. EM arī sola, ka atvērts elektrības tirgus «nodrošinās labāku pakalpojuma kvalitāti». Varētu pieļaut, ka labāka kvalitāte arī būs, tikai - nākotnē.
Vairākums racionāli domājošu cilvēku, kuri interesējas par ES ekonomisko virzību un izprot to, kā ES prioritātes attiecas uz Latviju, apzinās, ka elektroenerģijas tirgu vajadzēja atvērt. Tāpat arī skaidrs, ka jāliberalizē gāzes tirgus. Tikai žēl, ka tagad, kad divi gadi palikuši līdz tirgus atvēršanai, būtībā nav valdības iniciētas, kompetentu ekspertu izklāstītas prognozes par iespējamām gāzes cenām brīvā tirgus apstākļos. Var teikt, divi gadi ir ilgs laiks, bet kredītņēmējs, kurš naudu aizņemas mājokļa iegādei vai biznesa attīstībai, finanses plāno daudz ilgākam periodam.
Saistībā ar gāzes tirgus atvēršanu, daudziem interesē divi jautājumi - kā liberalizācija ietekmēs maksājamo rēķinu un kā stiprinās Latvijas energoneatkarību. Tāpēc gribētos sagaidīt, ka valsts pārvalde sniedz pēc iespējas precīzākas un argumentētākas atbildes uz šiem jautājumiem un neiestieg neveiksmīgas komunikācijas grambās, kā jau gadījies iepriekš.