Pamatiemesls bija tas, ka jau kādu gadu pusotru EP notika zondāžas par jaunas politiskas grupas veidošanu. Gribu palikt uzticīgs tām vērtībām, kas bija nāciju grupas pamatā, un tas ir - nacionālā valsts ir ES pamats. ES jābalstās uz nacionālām valstīm, nevis jākļūst par nacionālo valstu vilcēju, tai nav jāvirzās federālā virzienā. Libertas parādās kā veidojums, kas šo principu liek kā centrālo. Šī politiskā strāvojuma aizsācējs Deklāns Geinlijs referendumā Īrijā organizēja «nē» nometni Lisabonas līgumam.
Ir cilvēki, kas skatās aizdomīgi uz Geinliju, jo viņš izgāza referendumu Īrijā, liekot iesaldēt Lisabonas līgumu, īru mediji ir pētījuši viņa neskaidro ienākumu izcelsmi.
Neesmu viņu tik pamatīgi iepazinis. Taču tā varētu būt Eiropas oligarhijas, to oligarhu, kas šobrīd ir pie varas, pretošanās kaut kam jaunam. Pret visiem politiskiem spēkiem, kas parādās no jauna. Neesmu pētījis viņa līdzekļus. Nekādu tiešu pierādījumu, ka viņš būtu ko pārkāpis, nav.
Vai Libertas vēlas būt visas Eiropas partija?
Libertas ir visas Eiropas kustība, tā nav partija. Geinlijs man nav nekāds priekšnieks, vinš man nevar dot rīkojumus. Ir doma vēlāk veidot EP politisko grupu.
Kas ir trīs svarīgākie darbi, kurus esat paveicis kā EP deputāts?
Es savā komitejā biju ziņotājs par enerģētikas tīkliem, pirmais oficiālais dokuments par enerģētikas tīklu savietošanu bija manai komitejai. Protams, vēlāk tas izšķīda kopīgā balsojumā. Otrs būs tas, ko es darīju ar pakalpojumu direktīvu. Biju iekšējā tirgus komitejā, piedalījos tūkstošiem balsojumos par šo direktīvu. Kādu gadu biju opozīcijā Latvijas valsts oficiālajam viedoklim, biju par liberālu pakalpojumu tirgu. Līdz ar to pakalpojumu sektors ir tas, kas ir konkurētspējīgs. Rīkoju pasākumu Rīgā, uz kuru ieradās iekšējā tirgus komisārs Čārlzs Makrīvijs. Trešais, es gatavoju dokumentu par ES kopējās statistikas pilnveidošanas principiem. Darbojos, lai mazajam un vidējam biznesam būtu noņemts slogs statistikas sagatavošanā.
Ko vēlaties panākt, ja atkal tiksiet ievēlēts EP?
Tā ir enerģētikas joma, pie kuras turpināšu strādāt. Tā noteikti būtu arī konkurences joma, kur Latvijai visās vietās jādara daudz, lai uzlabotu regulējošu vidi. Tai skaitā tas skar arī lauksaimniecības nevienlīdzīgo finansējumu. Trešais lauks ir saskare ar Latvijas informācijas devējiem. Tas ir dramatisks stāsts, informācijas apmaiņa ir ļoti smagnēja, novēlota. Mēs nesākam ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu tajā brīdī, kad tas ir visvieglāk izdarāms.
Jūs programmā solāt mazināt Eiropas birokrātiju un labumus, ko tā bauda, panākt, ka ir viena EP mītne. Cik tas ir reāli?
Ja EP grib, to var izdarīt. Viss ir vienkārši - vai nu Strasbūra vai Brisele. Ja Libertas iegūst pietiekamu ietekmi parlamentā, tad uzstādījums ir tāds, ka parlaments apstiprina savu darba kārtību un sēžu norises vietas pats, neviens no ārpuses ietekmēt to nevar. Parlaments pasaka, ka visas sēdes notiks Briselē, un punkts.
Jūs esat pret Lisabonas līgumu?
Es neesmu atbalstošs Lisabonas līgumam, bažījoties, ka Lisabonas līgums varētu vēl vairāk attālināt sabiedrību. Tā būs tālāka centralizācija. Tas, ka Eiropas prezidents un ārlietu ministri tiks atrasti, sarunāti zooparkā, nenesīs Eiropai nekādu pozitīvu signālu. Tas nebūs Eiropas iedzīvotājiem patīkami, ja viņi pēkšņi uzzinās, ka, lūk, iecelts prezidents, kuru viņi nevar atsaukt un ietekmēt darbību.Pilnu interviju lasiet portālā www.diena.lv