Igaunija nereti tiek pieminēta kā pozitīvs piemērs Latvijai nodokļu politikas ziņā, tomēr vairums uzņēmēju norāda, ka atšķirības nav tik lielas, lai varētu būtiski ietekmēt investoru lēmumus.
Bijušais tilts skandināviem
Vēl pirms dažiem gadiem Igaunija bija starp vislielākajiem investoriem Latvijā, bet šobrīd apjoms samazinājies, norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.
Kopējā igauņu uzņēmēju interese gan nav samazinājusies, uzsver A. Ozols un norāda, ka šobrīd daudzas investīcijas, kas senāk statistikā tika reģistrētas kā igauņu investīcijas, vienkārši papildinājušas citu valstu investīciju statistiku. Latvijas iedzīvotājiem labi zināmais piemērs šādām investīcijām ir Swedbank, kura vēsturiski Latvijā darbu ar Hansabankas vārdu sāka vēl kā Igaunijas uzņēmējiem piederoša banka un tikai vēlāk, mainot īpašniekus, kļuva par zviedru kapitāla uzņēmumu.
Igauņu investīcijas Latvijā ir samērīgi izkliedētas daudzās tautsaimniecības nozarēs, tomēr dominējošās ir tirdzniecība, kā arī nekustamo īpašumu un būvniecības nozare, turklāt pazīstami igauņu uzņēmumi darbojas arī enerģētikas un dzelzceļa jomā (te jāatceras Enefit un Skinest Rail).
Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2014. gada nogalē Igaunijas tiešo investīciju atlikums veidoja aptuveni 550 miljonus eiro un lielākais to apjoms uzkrāts tādās nozarēs kā nekustamā īpašuma operācijas, tirdzniecība un būvniecība. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada februārī Igaunija bija Latvijas otrais lielākais eksporta partneris ar 12% no kopējā eksporta apjoma un ceturtais lielākais importa partneris ar 7% no kopējā importa apjoma. Dati par janvāri liecina, ka Latvijas eksports uz Igauniju kopumā bija par aptuveni 10 miljoniem eiro lielāks nekā Igaunijas eksports uz mūsu valsti.
LIAA vadītājs arī norāda, ka Igaunijas uzņēmējiem Latvijas tirgus kopumā ir labi saprotams, tāpēc aģentūrā pēc palīdzības uzņēmēji no mūsu ziemeļu kaimiņvalsts vēršas reti.
Virzība uz Latviju - dabīga
Jebkurš uzņēmums kā pirmos ārvalstu tirgus izvēlas tuvumā esošās valstis - tā igauņu investoru interesi par Latvijas tirgu raksturo Igaunijas vēsturiski vērienīgā investora būvniecības grupas Merko Ehitus Latvijas uzņēmuma Merks vadītājs Oskars Ozoliņš. «Vēsture Latvijai un Igaunijai ir kopīga, bet ekonomiskā situācija un biznesa vide ir pietiekami līdzīga, tāpēc XX gadsimta 90. gadu nogalē, uzņēmuma īpašniekiem Igaunijā meklējot jaunas biznesa iespējas, lēmums sākt darbu gan Latvijā, gan Lietuvā bija tikai loģisks,» norāda O. Ozoliņš. Jāmin, ka Merko Erhitus grupas kopējās investīcijas pārsniedz 60 miljonus eiro.
Arī pēdējos gados viena no redzamāko Igaunijas kapitāla uzņēmumam, enerģētikas sektorā strādājošajam SIA Enefit, investīcijas mūsu valstī ir loģisks solis, jo elektroenerģijas piegādes no Igaunijas Latvija saņem jau daudzus gadu desmitus. Kā norāda Enefit vadītājs Jānis Bethers, uzņēmuma īpašniece, valsts kontrolētais Igauņu koncerns Eesti Energia, Baltijas valstis saredz kā vienotu tirgu, un tāpēc klātbūtne ikvienā no šīm tirgus daļām ir svarīga. J. Bethera vērtējumā ienākšana Latvijas tirgū sevi attaisnojusi, jo izdevies iegūt aptuveni 20% lielu elektroenerģijas tirgus daļu uzņēmumu segmentā, kā arī īstenot ražošanas investīciju projektu - koģenerācijas staciju Valkā, kurā kopumā investēti aptuveni 10 miljoni eiro.
Atšķirības nebūtiskas
Latvijā ne mazums diskusiju izraisījis fakts, ka Igaunijā jau ilgāku laiku uzņēmumu reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli, tādējādi radot labvēlīgus nosacījumus investīcijām ražošanā. Tomēr ekspertu un uzņēmēju teiktais liecina, ka nodokļu sistēmas atšķirības igauņu investoru interesi par Latviju, visticamāk, nemazina. O. Ozoliņš pauž pārliecību, ka atšķirības, protams, pastāv, bet kopumā starp Baltijas valstu nodokļu sistēmām nav tik būtisku un radikālu atšķirību, lai tās varētu atturēt kaimiņvalstu investorus no darbības sākšanas.
Arī Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne uzsver, ka, lai gan Latvijā nav nodokļu atlaides par reinvestēto peļņu, jāņem vērā nodokļu likmes kopumā un citi pieejamie atvieglojumi, kurus rūpīgi izvērtējot vairs nav viennozīmīgs apgalvojums, ka Igaunijā nosacījumi uzņēmējiem ir labvēlīgāki. Savukārt A. Ozols uzskata - lai gan atlaide reinvestētās peļņas nodoklim būtu bijusi vērtīga, šobrīd to Latvijai ieviest būtu par vēlu un tai nebūtu izšķirošas lomas investoru piesaistē.
Pēc O. Ozoliņa novērojumiem, radikāli neatšķiras arī normatīvais regulējums un birokrātiskais slogs. Tiesa, tradicionāli Latvijā dažādu ar būvniecības nozari saistītu formalitāšu kārtošana noritējusi gausāk nekā Igaunijā, tomēr situācija mainās un uzraudzība kļūst stingrāka, būvvaldes - prasīgākas. «Zolitūdes traģēdija atstājusi iespaidu uz situāciju visās Baltijas valstīs,» paskaidro Merks pārstāvis.
Savukārt elektroenerģijas sektorā Enefit vairakkārt par Latvijas tirgus regulējumu izteicies kritiski, norādot, ka ienākšanai mājsaimniecību tirgū nosacījumi nav pievilcīgi un nosacījumu izstrādes gaitā pārāk maz domāts par konkurences veicināšanu un nepietiekami ņemts vērā tirgus dalībnieku viedoklis. «Valdībai un tirgus darbību uzraugošajām institūcijām jāņem vērā, ka Baltijas tirgus ir neliela biznesa vide ar salīdzinoši mazu patēriņu, turklāt, vērtējot Latviju atsevišķi, tā ir pavisam mazs tirgus. Tāpēc konkurences attīstībai un investoru piesaistei svarīgi samazināt potenciālās barjeras ienākšanai tirgū un atturēties no nepamatotu papildu funkciju uzkraušanas uz tirgotāju pleciem,» uzsver J. Bethers.