Kā jums radās interese par dabu?
Daba man vienmēr bijusi blakus, bet pirms tam nebija padziļinātas intereses par konkrētu sugu latīniskajiem nosaukumiem, tā teikt - dabas teorētisko pusi. Jau no mazotnes dabu redzēju citādi - audzēju puķpodos ozolus un vēroju, kā viss attīstās, kā no mazas zīles var rasties kaut kas tik liels un iespaidīgs kā koks! Tas mani interesēja, bet es nekad nebiju domājusi, ka mācīšos bioloģiju. Man padevās matemātika, tāpēc acīmredzams bija lēmums studēt datorzinības. Un tā arī notika - studēju datorzinības un pēc tam daudzus gadus nostrādāju LU Neklātienes matemātikas skolā.
Un tad dzima ideja par Dziedavu?
Es teiktu, ka Dziedava arī radās tikai aiz intereses, aiz nejaušības. Aiz manas intereses strādāt ar datubāzēm un aiz manas vajadzības visu šajā dzīvē loģiski sastrukturizēt un tā teikt - salikt pa plauktiņiem. Gadu gaitā bija tapušas daudzas fotogrāfijas, ko abi ar vīru, staigājot dabā, bijām radījuši. Vēlējos to visu sakārtot, nolēmu, ka viss jāsaliek vienā interneta resursā, bet mans mērķis tolaik nebija radīt plašu mājaslapu. Gan sākumā, gan joprojām tā lielā mērā kalpo kā manis pašas virtuālā piezīmju grāmatiņa. Tomēr Latvijā nebija tādas vienas apvienojošas mājaslapas par pilnīgi visu dabā sastopamo, līdz ar to tas, ar ko es nodarbojos, sāka interesēt arī citus dabas draugus, un tā nu es kopš 2009. gada sākuma līdz šim brīdim intensīvi diendienā apgūstu visdažādāko informāciju par Latvijas dabu, sugām - gan teorētiski, gan ārā, gan konsultējoties pie attiecīgās jomas speciālistiem. Ja nebūtu citu speciālistu, dabas pētnieku, kas man ir palīdzējuši, Dziedava nebūtu tik izsmeļoša un plaša, jo es apzinos, ka pati nebūtu varējusi līdz sugai noteikt daudzus augus un dzīvniekus. Šobrīd Dziedava apkopo sevī gandrīz 3000 dažādu augu un dzīvnieku sugu ar fotogrāfijām.
Kādu vēstījumu sevī ietver nosaukums Dziedava?
Es zināju, ka šīs lapas nosaukums būs ļoti svarīgs, tādēļ kādu gadu domāju par piemērotāko vārdu. Man gribējās izdomāt tādu, kas sevī apvienotu visu, kas šajā lapā ir svarīgs. «Ava» nozīmē ūdens, savukārt vārda pirmā daļa «dzied» ietver sevī gan ziedēšanu, gan dabas dziedinošās īpašības. Dziedava ir dziedinošs ūdens, kas caur mīlestību veicina ziedēšanu un palīdz nobriest augļiem.
Vai iegūtās zināšanas jums noder arī praktiski?
Tagad jau jā. Tagad es varu teikt, ka varu pelnīt naudu, izmantojot tās zināšanas, ko man sākumā nemaz nebija pašmērķis iegūt. Pēdējos trīs gadus biju iesaistīta projektos par biotopu pētniecību, kā arī regulāri gatavoju publikācijas dažādiem žurnāliem Latvijā saistībā ar dabas norisēm, dažādām sugām.
Ko jums pašai personīgi visvairāk patīk pētīt dabā?
Mani vienmēr ir interesējis tas, ko citi nepēta. Mana priekšrocība arī noteikti ir tā, ka es neesmu cilvēks, kas ar šo mājaslapu pelna naudu, līdz ar to man ir izvēles un pētniecības brīvība. Tieši tādā veidā es sāku pētīt gļotsēnes - tā kā par tām informācijas bija ļoti maz, man pašai bija interese uzzināt un izpētīt visu iespējamo. Šobrīd Latvijā neviens cits gļotsēnes tā nopietni nepēta. Mani interesē arī kukaiņu un kaitēkļu pētniecība, varētu teikt, no otras puses. Proti, man tie šķiet interesanti ar savu dzīvesveidu, un es tos nenosodu par to, ka viņi var kaut kādā veidā kaitēt citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem. Es vēlos cilvēkiem parādīt, cik daba ir interesanta, un, jo vairāk cilvēki to sapratīs, jo viņiem būs lielāka interese pašiem iet dabā un to saudzēt. Vēlos, lai cilvēki iemācītos dabu izjust caur sirdi un paskatītos uz to citādi - ne tikai no praktiskā viedokļa. Iespējams, tā ir manis pašas trakā misijas apziņa.
Kāda ir jūsu ģimenes iesaiste, ja tā var teikt, šajā jūsu vaļaspriekā?
Manam vīram Atim, lai gan viņš arī ir programmētājs, vienmēr ir bijusi interese par dabas norisēm, tādēļ mēs ļoti bieži ejam kopā dabā. Kopā arī veidojam dižkoku datubāzi. Atim patīk plānot, tādēļ viņam parasti tiek uzticēta maršrutu sagatavošana. Tomēr, kā jau izteikti datoru un interneta laikmeta cilvēki, esam diezgan izvēlīgi un vienmēr skatāmies laika prognozes, pirms dodamies ārā. Mūsu mērķis nav nonākt ekstrēmās situācijās, bet vērot un izzināt gan dabu, gan Latvijas kultūrvēsturi.
Kas šobrīd ir aktuālākais, ko pētāt?
Šobrīd, gatavojot kārtējo publikāciju, domāju par ērcēm un to, cik maz tomēr informācijas par tām pieejama. Daudzos jautājumos saskaros ar atbildi: nav pētīts. Ērces arī ir viens no tiem gadījumiem, uz ko cilvēki raugās tikai no viena skatu punkta - kā kaut ko biedējošu. Es, esot pat izslimojusi ērču encefalītu, tomēr arī uz ērcēm raugos kā uz radību, kas ir interesanta. Gluži kā visa šī daba.