Cita opera
«Festivāla jēdziens ir aptuveni 500 gadu vecs un radies saistībā ar baznīcas svētkiem. Rīgas festivāla koncertu programmas ir ārkārtīgi rūpīgi izauklētas, aiz katras ir daudzas stundas mokoša un priecīga darba,» saka Latvijas koncertu vadītājs Guntars Ķirsis. Šovakar, 1. jūnijā, plkst. 20 Latvijas Nacionālajā operā būs iespēja baudīt Pekinas Nacionālās operas izrādi, kurā līdzās runāšanai un dziedāšanai ir arī akrobātika un cīņas mākslas elementi.
Stāsta etnomuzikologs Boriss Avramecs: «Pekinas opera balstās komplicētā simbolu sistēmā, kuru spēj nolasīt tikai sagatavoti, izglītoti skatītāji. Pēc grima krāsas vai tērpa viņi uzreiz zina, vai personāžs ir nelietis, varonis, spoks vai sieviete.» Viesizrāde Jan ģimenes varones vēstīs par IX-X gadsimtu, kad gāja bojā visi karavadoņi un simtgadīgas vecmāmiņas vadībā karā devās visas dzimtas sievietes.
Rīgas Kongresu namā 4. jūnijā notiks Raimonda Paula un Gijas Kančeli kinomūzikas vakars Maestro un Latvijas Radio bigbenda interpretācijā, skanējumu kuplinās DD orķestris. «Kančeli mūzikai vienmēr laužas cauri gruzīnu temperaments, dzīvesprieks,» bigbenda vadītājs Māris Briežkalns uzsver šīs mūzikas tautiskās mentalitātes neatvairāmo spēku.
Attiecību anatomija
Koncertuzvedums Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas 6. jūnijā Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, Raiņa un Aspazijas pilsētā, būs viens no galvenajiem Rīgas festivāla notikumiem. Režisore Rēzija Kalniņa cauri Raiņa un Aspazijas attiecību līkločiem un drāmām vēlas parādīt, ka «dižgari ir tādi paši kā mēs un arī viņu attiecībās ir bijušas kolīzijas». Uzvedumā izmantota dzejnieku sarakste 30 gadu gaitā un fragmenti no Aspazijas Sidraba šķidrauta un Raiņa Jāzepa un viņa brāļiem. Diriģents Ainārs Rubiķis saka: interesantākais bijis izpētīt, kādu mūziku klausījās Rainis un Aspazija. Izrādās, Aspazijai, kura pati mācījusies spēlēt klavieres, patikuši romantiķi - Šūmanis un Šopēns. Komponistam Jurim Karlsonam, kura simfoniskā fantāzija Jāzepa vīzijas koncertuzvedumā piedzīvos pirmatskaņojumu, šī darba radīšana ir 35 gadus lolota sapņa piepildījums. Iedvesmu viņš smēlies šogad Ēģiptē, dodoties Jāzepa pēdās.
Pavisam citāda būs Latvijas Radio kora grupas programma, kurā skanēs XX gadsimta skaņumākslas provokatoru - amerikāņa Džona Keidža un latvieša Hardija Lediņa - mūzika. «Viena daļa klausītāju aizklapēs aiz sevis durvis un pateiks, ka ir par traku, bet otri teiks, ka tieši kaut kas tāds viņu dvēselei ir vajadzīgs. Tieši tāds ir šīs mākslas galvenais uzdevums - lai nav vienaldzīgo,» uzskata diriģents Sigvards Kļava.