Džeza deja ikvienam
Starptautiskais Baltijas baleta festivāls pirmo reizi rīkos labdarības koncertu, kas Rīgas Kongresu namā 7. aprīlī pulcēs bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām. Koncertā piedalīsies Riga City Jazz Dance kolektīvs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas horeogrāfijas programmas studenti un somu horeogrāfes Lisas Nojonenas Pori baleta kompānija. «Pori dejas kompānijas un dejas skolas izveidotāja Lisa Nojonena ir veidojusi horeogrāfijas ļoti daudzām operām, teātriem, filmām, televīzijas pārraidēm. Viņa ir žūrijas locekle dažādos starptautiskos konkursos, strādā kā pedagoģe Eiropā, Āzijā un ASV. Viņas apbalvojumu skaitā ir pirmā vieta džeza dejas pasaules kongresā, kā arī Nacionālā Somijas dejas balva par ieguldījumu džeza dejas attīstībā,» komentē festivāla direktore Lita Beire. Ieskatu šajā programmā varēs gūt arī festivāla atklāšanas koncertā, kas Dzelzceļa stacijā notiks 8. aprīlī plkst. 17. Bet jau pirms tam no 4. aprīļa tirdzniecības centrā Galerija Centrs būs skatāma fotoizstāde Es dejoju jums.
Karmenas kaislības
No 12. līdz 16. aprīlim festivāls ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī (teātra namā Jūras vārti 13. aprīlī), 15. aprīlī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā Gors (biļetes jau izpirktas!) un 16. aprīlī Vidzemes koncertzālē Cēsis piedāvās noskatīties Spānijas Flamenko kompānijas kaislību pilno izrādi Karmena. «Pēc debijas Berlīnes Valsts operā Flamenko aģentūras Karmena ir guvusi lielu publikas un kritiķu atzinību visā pasaulē. Manolo Marins ir atzīts par labāko spāņu flamenko horeogrāfu un šī izrāde - par flamenko vēstnesi pasaulē,» stāsta Lita Beire. Izrāde sevī ietver džeza, arābu mūzikas, salsas un flamenko elementus, apvienojot tajā gan tradicionālo, gan radot jaunu flamenko garu,» Beire iesaka Karmenu savos kalendāros atzīmēt kā šī pavasara dejas notikumu numur viens.» Festivāls piedāvā arī flamenko meistarklases.
Kā saglabāt prāta brīvību?
Es personiski ļoti gaidu Briseles laikmetīgās dejas kompānijas Opinion Public atgriešanos Rīgā, jo spilgti atceros viņu pirmo ciemošanos - kritisku stāstu par cilvēku tēlotajām un patiesajām attiecībām, kuras atklājas kādas izstādes atklāšanas gaitā. Šoreiz viesizrāde 19. aprīlī Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē un 21. aprīlī Preiļu novada Kultūras centrā nosaukta tāpat kā pati piecu bijušo Morisa Bežāra dejotāju trupa - Sabiedrības viedoklis, un mākslinieki tajā izdejos mūsdienu sabiedrības attiecību modeļus, meklējot atbildes uz jautājumu - kā saglabāt prāta brīvību? Horeogrāfs Etjēns Bešārs atzīst, ka mūsdienās tas ir ļoti grūti, jo cilvēki nepārtraukti atrodas mediju un dažādu sabiedrības grupu ietekmē. Mediju konstruētā realitāte bieži vien tiek uztverta par patieso, tāpēc bieži vien neesam noteicēji pār savu rīcību. «Šis ir oriģināls skatījums uz notikumiem sabiedrībā,» uzsver Lita Beire.
Laiks pārsteigumiem
Lita Beire teic, ka arī šāgada galā koncerta (25. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā) programma veidota tā, lai piedāvātu ko jaunu un interesantu. Franču laikmetīgo deju pārstāvēs Anželēna Prelžokāža kompānija ar fragmentu no baleta izrādes Romeo un Džuljeta, kura pilnā apjomā Rīgā bija skatāma 1998. gadā. Dejotāja un horeogrāfa A. Prelžokāža izveidotā kompānija, kas pērn atzīmēja 30 gadu jubileju, radījusi īstu revolūcija mūsdienu dejā, atstājot nospiedumus starptautiskajā mērogā. «A. Prelžokāža horeogrāfijas spēks ir viņa atvērtībā - viņa mākslai dziļi sakņojoties klasiskā baleta tradīcijās, viņš vienmēr ir tiecies būt mūsdienīgs, izmantojot jebkuru formu, kas atbilst izvēlētajai tēmai un laikmetam,» atzīst Francijas institūta Latvijā kultūras projektu koordinatore Dita Podskočija.
Savukārt pirmo reizi Rīgā viesosies Pekinas Dejas teātra dejotāji - ar fragmentu no baleta izrādes Hamlets, kura horeogrāfe Vana Juaņjuaņa pārsteidz ar ļoti bagātīgu horeogrāfijas valodu. «Ķīniešiem ir specifisks laikmetīgās dejas stils - tā nav tikai krišana un piecelšanās. Tā ir neiespējama dejas tehnika,» uzsver Beire. Galā koncertā uzstāsies arī Nīderlandes nacionālā baleta duets Maja Mahateli un Jozefs Varga, Maskavas K. Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko teātra dejotāji Oksana Kardaša un Ivans Mihaļovs, Ukrainas dejotāji un Latvijas baleta mākslinieki. Festivāls noslēgsies 4. maijā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars ar Igaunijas Vanemuines teātra baleta izrādi Pusnakts Parīzē. Rīgas Centrālajā bibliotēkā 21. aprīlī tiks atvērta festivālam veltīta grāmata, bilžu albums Zvaigžņu lietus, kura autore ir Gundega Saulīte.