Starbucks un Fiat
Šo jautājumu īpaši saasināja tā dēvētie Starbucks un Fiat gadījumi. Proti, Starbucks savu juridisko adresi reģistrēja Nīderlandē, bet Fiat - Luksemburgā, jo šīs valstis multinacionālām kompānijām piedāvāja ievērojamas nodokļu atlaides. Eiropas Komisijas (EK) ieskatā šādas atlaides, kas tiek piemērotas tikai atsevišķām kompānijām, ir uzskatāmas par nelegālu valsts atbalstu. Tāpēc EK nolēma, ka gan Starbucks, gan Fiat ir jāatmaksā atpakaļ 20-30 miljoni eiro, kurus kompānijas nav samaksājušas nodokļos nelegālu nodokļu atlaižu dēļ.
Kā skaidro EP deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš (Eiropas Tautas partijas grupa), katra ES dalībvalsts ir tiesīga noteikt savu nodokļu politiku, taču tā ir vienādi jāpiemēro pret visiem uzņēmumiem, lai neradītu negodīgas konkurences priekšrocības. Taču Luksemburga un Nīderlande zemākas nodokļu likmes noteica tikai atsevišķām lielām kompānijām, tādējādi radot tām konkurences priekšrocības un ļaujot izvairīties no nodokļu nomaksas pilnā apmērā. «Faktiski tā ir juridiskās adreses pārdošana, ar kuru nodarbojas Nīderlande un Luksemburga, lai motivētu lielās korporācijas reģistrēt savu juridisko adresi šajās valstīs. Tas ir negodīgi attiecībā pret tām valstīm, kurās šīs kompānijas veic savu uzņēmējdarbību, izmantojot to infrastruktūru, bet nodokļus maksājot citur. Tāpēc apsveicams ir EK lēmums šādu praksi traktēt kā nelegālu valsts atbalstu,» uzsver K. Kariņš.
Lobē arī Latvijā
Mēģinājumi ar nodokļu atlaidēm pievilināt lielās kompānijas reģistrēt savu juridisko adresi nav sveši arī Latvijai. Proti, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) lobē priekšlikumu, ka Latvija varētu noteikt nodokļu atlaides nerezidentu uzņēmumiem, kas šeit reģistrē savu juridisko adresi. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, taujāts, vai EK lēmums Starbucks un Fiat gadījumos neliek pārskatīt šo priekšlikumu, atbild noliedzoši. «Mūsu piedāvājums ir nedaudz citāds. Nodokļu atlaides varētu piedāvāt nerezidentu kompānijām, kuras savu darbību veic ārpus ES. Turklāt runa būtu par uzņēmumiem, kas nenodarbojas ar ražošanu. Līdz ar to es nesaskatu, ka šeit varētu būt kāds nelegāls valsts atbalsts. Tādām mazām valstīm kā Latvija tas varētu būt labs ienākumu avots, lai vairotu iedzīvotāju labklājību,» skaidro J. Endziņš.
Kategoriski pret šādu praksi iestājas gan Finanšu ministrija (FM), gan Latvijas Banka (LB). FM norāda, ka šā priekšlikuma īstenošana rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, starp kuriem jāmin gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks, gan valsts kredītreitingu samazināšanās, kā arī ilgtspējīgu investīciju samazināšanās. «Nodokļa likmes samazinājums par 85% (no 15% uz 2,25% noteikta veida nerezidentiem - tik zemas likmes nav nevienā ES valstī) ir pretrunā ar iekšējā tirgus politiku. Tāpēc šādas izmaiņas nesaskaņotu EK, jo atbalsts nav saistīts ar ieguldījumu veikšanas politiku. Jānorāda arī, ka tāda apmēra valsts atbalsta intensitāte šobrīd Latvijā nepastāv nevienā nodokļu atvieglojumu segmentā,» stāsta FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Risks kļūt par nodokļu paradīzi
Savukārt LB padomes loceklis Edvards Kušners kā galvenos riskus šādai praksei min pasliktinātu uzņēmējdarbības vidi vietējiem uzņēmumiem, iespējamus zaudējumus valsts budžetam, kā arī paliekošu risku valsts reputācijai. «Pēc savas būtības grozījumu iecere padarīt Latviju par starptautiskās tirdzniecības centru, balstoties uz labvēlīgāku nodokļu režīmu, nav ilgtspējīga un ir viegli ievainojama tautsaimniecības attīstības un nodokļu ieņēmumu papildināšanas alternatīva. Šādas iniciatīvas tiek arvien stingrāk ierobežotas, tajā skaitā arī ES, jo to būtība ir radīt t. s. nodokļu paradīzi un gūt labumu no tā, ka uzņēmumi vēlas ietaupīt, izvairoties no nodokļu nomaksas valstīs, kurās tie reāli veic savu saimniecisko pamatdarbību. Turklāt jebkurā brīdī šis bizness var pārvietoties uz nākamo valsti, kas piedāvās vēl zemākus nodokļus. Un robs budžetā būs jāaizpilda ar jauniem nodokļiem. Vēl vairāk - nodokļu atlaižu piemērošana uzņēmumiem ne no ES varētu veicināt arī Latvijas uzņēmumu ražotņu pārcelšanu ārpus ES,» LB pozīciju skaidro E. Kušners. Turklāt, kā stāsta LB pārstāvis, starptautiskais noskaņojums kopumā liecina, ka, šobrīd ieviešot pārmērīgi labvēlīgu nodokļu regulējumu, Latvija saskartos ar nosodījumu un būtiskiem reputācijas riskiem, piemēram, identificēšanu ar nodokļu paradīzes valsti. Jāpiebilst, ka sarakstu ar šādām valstīm pirmo reizi vēsturē šogad publicējusi EK.
E. Kušners arī uzsver, ka «piedāvātais modelis nav pietiekami pievilcīgs, lai piesaistītu nopietnus Eiropas uzņēmumus, vienīgie potenciālie klienti ir esošie ar NVS valstīm saistītie apšaubāmas reputācijas klienti. ES valstu kompāniju piesaistei traucē virkne faktoru, piemēram, neefektīvā tiesu sistēma, sarežģītā nodokļu administrācija un ģeopolitiskie riski».
Par EP deputātu priekšlikumu, ka uzņēmumiem nodokļi ir jāmaksā tur, kur tiek gūta peļņa, nevis tur, kur ir reģistrēta to juridiskā adrese, J. Endziņš bilst, ka Latvijai tas nebūtu izdevīgi - atšķirībā no lielajām valstīm. Citādās domās gan ir Finanšu ministrija. Tās pārstāvis A. Jarockis skaidro: «Princips, ka uzņēmumiem jāmaksā nodokļi tur, kur tiek gūta peļņa, atbilst vienam no turpmākās darbības virzieniem, kas ietverts EK 2015. gada 17. jūnija paziņojumā Godīga un efektīva uzņēmumu nodokļu sistēma ES - pieci galvenie darbības virzieni. Minētais princips ir ietverts otrajā darbības virzienā, kas paredz mazināt iespējas pārvietot uzņēmumu peļņu, izmantojot neatbilstības dalībvalstu un trešo valstu tiešo nodokļu sistēmās. Latvija kopumā atbalsta minēto ziņojumu.»