Ko grib uzņēmumi?
CV-Online Latvia visvairāk vakanču patlaban ir pozīcijās, kas var palielināt uzņēmuma apgrozījumu, komentē I.Bruņeniece. Cits diskusijas dalībnieks DnB NORD bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis uzsver, ka pieprasījums gan pēc pārdošanas speciālistiem, gan vadītājiem saistāms ar to, ka daudzi pašreizējie šo jomu darbinieki ir iepriekšējo gadu brāķis, ko uzņēmumi vēlas nomainīt. «Starp tagadējiem pārdošanas speciālistiem ir daudz tādu, kas nespēj pārslēgties uz jauno uzstādījumu - tiešām pakalpot klientam, nevis tikai atbildēt uz jautājumiem un pārdot formāli, vairāk virzot savus mērķus,» I.Vamzis dalās pieredzē. I.Bruņeniece savukārt piebilst, ka uz šīm vakancēm CV bieži sūta cilvēki, kas pārdošanu tikai pamēģinājuši.
IT speciālistu, pēc CV-Online Latvia stāstītā, joprojām trūkst, jo uzņēmumi cenšas mazināt izmaksas ar IT palīdzību. Starp pieprasītākajām profesijām patlaban ir arī transporta un loģistikas speciālisti, kas skaidrojams ar eksporta attīstību, finanšu analītiķi un parādu piedzinēji, grāmatveži, kurus meklē tiešām izcilus, apdrošināšanas speciālisti - šīs nozares uzņēmumiem par labu nāk sabiedrības vispārējā nedrošība un nestabilitāte. Uzņēmumi kāro arī pēc mārketinga speciālistiem. Lai gan vēl nesen tie tika atlaisti lielā skaitā, patlaban uzņēmumi ir apdomājušies un sapratuši, ka bez tiem tomēr neiztiks, skaidro I.Bruņeniece. Pieprasīti ir arī dažādi asistenti un administratori.
CV-Online Latvia novērotais gan nesakrīt ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, kas kā darba devēju pieprasītākos uzrāda pavārus, montāžas darbu atslēdzniekus un lokmetinātājus. Tiesa, šajā Top 10 iekļuvuši arī pārdošanas un klientu apkalpošanas speciālisti un tirdzniecības pārstāvji. NVA Pakalpojumu departamenta direktores vietnieks un Attīstības nodaļas vadītājs Gundars Ignats tomēr norāda, ka, pat saliekot kopā CV-Online Latvia un NVA datus, aina par šobrīd pieprasītākajiem speciālistiem nebūtu pilnīga.
Nākotne
Ekonomikai atjaunojoties, darba devēji visvairāk varētu pieprasīt IT speciālistus, pārdošanas un mārketinga profesionāļus, jo «diez vai kļūsim par ražotājvalsti», komentē I.Bruņeniece, kā arī tiešām spējīgus vadītājus. Vairāk vajadzēs finanšu speciālistus, jo atjaunosies kreditēšana un krīzes pieredze liks finanses plānot rūpīgāk, nepieciešami būs arī transporta un loģistikas speciālisti un inženieri, prognozē CV-Online Latvia. Palielināsies pieprasījums pēc ražošanas speciālistiem, bet sāpīgākais būs darbinieku trūkums medicīnā un farmācijā, jo daudzi būs emigrējuši.
I.Vamzis gan aicina nākotni prognozēt uzmanīgi un «nedzīt visus uz augstskolām», ja reiz pieprasījums, piemēram, pēc vadītājiem, saglabāsies. Viņaprāt, pēdējos gados daudzi vadītāju krēslos nonāca sasteigti, arī pašu un sabiedrības attieksmes pret augstāko izglītību dēļ - ja reiz diploms rokā, vienīgais ceļš ir straujš kāpiens pa karjeras kāpnēm. Daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš kvalificētu speciālistu sagatavošanai un kvalitātei. Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis diskusijā akcentēja: «Jārada ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji. Augstskolu uzdevums ir ne tikai sagatavot speciālistus, bet arī radīt pašu darba tirgu, attīstīt nozares ar augstu pievienoto vērtību.»