Pēc islāmistu uzbrukumiem satīras žurnāla Charlie Hebdo redakcijai Parīzē 7. janvārī Norvēģijas parlamenta deputāti Andress B. Verps un Jans Arilds Elingsens februārī iesniedza likuma labojumu, pamatojot, ka, «lai gan panta par reliģisko zaimošanu eksistence pati par sevi neleģitimē vardarbību, tā rada iespaidu, ka reliģijām un reliģiskiem simboliem ir paredzēta īpaša aizsardzība. Tas nav atbilstošs signāls laikā, kad sabiedrība nepārprotami iestājas par runas brīvību pat reliģiskos jautājumos».
Līdzšinējais pants paredzēja naudas sodu vai apcietinājumu līdz sešiem mēnešiem ikvienam, kurš vārdos vai darbībā publiski apvainojis kāda reliģiskās jūtas.
Norvēģijas kristiešu žurnāla Norge IDAG redaktors Fins Jarle Sēle lēmumu nodēvējis par kultūras pašnāvību.
Īstenībā gan likuma grozījumi ir visai formāli, jo pēdējā reize, kad kāds ticis tiesāts atbilstoši šim pantam, bijusi 1933. gadā, kad rakstniekam Arnulfam Overlandam tika izvirzītas apsūdzības zaimošanā par lekciju Kristietība, desmitā sērga, ko viņš nolasīja Norvēģijas Studentu biedrībā. Viņš tiesā tika attaisnots. Pēdējais par zaimošanu notiesātais Norvēģijā ir žurnālists Arnfreds Olsens - par kristietību kritizējošu rakstu žurnālā 1912. gadā.
Savukārt kaimiņvalstī Zviedrijā janvārī tika pieņemti stingrāki ierobežojumi zaimošanai, lai īpaši pasargātu musulmaņus.