Dzīvniekiem visbiežāk veic nupat noņemtu asiņu pārliešanu, bet ir gadījumi, kad tiek izmantota, piemēram, plazma. Tā kā Latvijā nav pieejama dzīvnieku asins banka, cilvēki saviem mājdzīvniekiem parasti donorus meklē paši, piemēram, paziņu suņus vai kaķus. Veterinārārsti kā donorus izmanto personīgos suņus vai bijušos pacientus, kuru saimnieki apzinās, ka viņu dzīvnieku asinis var glābt sugas brāļa dzīvību.
Suņiem, tāpat kā cilvēkiem, ir dažādas asinsgrupas. Ideāli, ja pirms asiņu pārliešanas var noteikt asinsgrupu, bet bieži tam neatliek laika un veterinārārsti, pārlejot asinis pirmo reizi, izlīdzas, uzpilinot uz stikliņa asins saņēmēja un asins devēja asins pilienus. Ja nenovēro asins ķermenīšu salipšanu, tiek uzskatīts, ka asinis ir saderīgas. Ja procedūru nepieciešams atkārtot, tad asiņu saderības noteikšana ir obligāta, jo pret pirmajā reizē pārlietajām asinīm organisms var būt izstrādājis antivielas. Tādā gadījumā, pārlejot nesaderīgas asinis, dzīvnieks var iet bojā. Ja dzīvniekam kaut reizi dzīvē ir veikta asins pārliešana, ieteicams noteikt tā asins grupu un ierakstīt to vakcinācijas apliecībā. Pārliet var tikai saderīgas asinis.
Asins donoram jābūt veselam un vairāk nekā gadu vecam, vēlams, vismaz 20 kg smagam sunim - attārpotam un vakcinētam vismaz pirms divām trim nedēļām, brīvam no endoparazītiem un ektoparazītiem. Asinis tiek savāktas cilvēkiem domātajos asins maisos ar koagulantu. Asinis ņem no kakla vai priekškājās vēnas. 25 kg smagam sunim vienā reizē var paņemt līdz 450 ml asiņu. Nodot asinis ieteicams ne biežāk kā reizi trijos mēnešos.
Nedaudz par kaķēnu izoeritrolīzi. Tas ir jāpatur prātā kaķu audzētājiem, īpaši pārošanai paredzētu kaķeņu saimniekiem, kuriem obligāti jāzina savas kaķenes un paredzamā kaķēnu tēva asinsgrupa. A asinsgrupa dominē pār B grupu, un, sapārojot runci ar A grupu ar kaķeni, kurai ir A vai B grupa, kaķēniem būs A grupas asinis. Apmēram 95% kaķeņu ar B grupas asinīm ir spēcīgas izoantivielas pret A grupas asinīm. Kaķēniem (A grupa), kas zīž kaķenes (B grupa) jaunpienu, šīs antivielas uzsūcas organismā un piesaistās pie kaķēna eritrocītiem, tos iznīcinot (jaundzīvnieku izoeritrolīze). Kaķēni piedzimst veseli un sāk intensīvi zīst, klīniskās pazīmes parādās dažu stundu līdz dienu laikā - kaķēni iet bojā pāris dienās. Aizdomu gadījumā kaķēniem pirmās trīs dienas nedrīkst ļaut zīst jaunpienu - vēlāk pienā antivielas vairs nav bīstamas. Taču vispareizāk ir nepārot dzīvniekus ar nesaderīgām asinsgrupām, jo tikko piedzimušiem kaķēniem mātes jaunpiens ir ļoti būtisks tālākai attīstībai.
*Universitātes Vetfonda veterinārārste