Iepriekš kas tāds padevās vēl tikai Ullai Lodziņai, kura zem PSRS karoga vairākkārt bija labāko 15 pulkā un vienreiz pat ceturtajā vietā. Un vēl Roberts Rode 2012. gadā superkombinācijā (nobrauciens un slaloms) ieņēma 29. vietu - pēdējo no visiem, kas finišēja abos braucienos. Viņa atpalicība no uzvarētāja gan bija tik liela, ka pie PK punktiem viņš tā arī netika.
«Pirmie Pasaules kausa punkti dod pārliecību un atpazīstamību, kas var nostrādāt sponsoru piesaistē, kā arī finansiāli ietekmē sportistu,» galvenos ieguvumus no Santakaterinā Itālijā gūtā panākuma min Zvejnieks. Pieci punkti PK slaloma kopvērtējumā viņam pašlaik dod 41. pozīciju. Tas gan nekādi neietekmē viņa vietu pasaules rangā (65.). Reitingu veido karjerā labākais FIS punktu guvums. Kristapam slalomā ir 9,57 punkti, kas gūti 2015. gada 9. aprīlī FIS sacensībās Krievijā. Santakaterinā nopelnītie 23,76 punkti ir tikai 39. labākais rezultāts Kristapa karjerā.
«Pasaules kausā FIS punktus faktiski nav iespējams uzlabot. Tur startējošie kalnu braucēji cīnās ne par to,» norāda Kristaps. Taču ir viens veids, kā ar panākumiem PK posmos uzlabot savu reitingu - sezonas kopvērtējumā jāiekļūst labāko 30 pulkā, tad automātiski tiek piešķirti FIS punkti «zem seši» un vieta pasaules ranga Top30. Tas ir ļoti svarīgs aspekts, jo šīs grupas pārstāvjiem ir iespējas tikt pie agrākiem starta numuriem, kad trase vēl nav tik ļoti izdangāta.
Šis aspekts bija svarīgs arī Santakaterinā. Tur Zvejnieks pirmo reizi šosezon startēja ar sestā desmita numuru (58.). Turklāt sacensībām bija paredzēts notikt Zagrebā Horvātijā, taču tur ilgstošā lietus dēļ tās tika pārceltas uz Itāliju, kur bija aukstāks laiks - pirmajā braucienā termometrs rādīja mīnus deviņus grādus pēc Celsija. «Ledaina trase nodrošina vienlīdzīgākus, bet ne vienādus apstākļus visiem sportistiem, jo trasē neveidojas tik izteiktas rievas un bedres kā siltos laikapstākļos,» uz vienu no panākumu sekmējošiem faktoriem norādīja Kristaps.
Jautāts, vai ir reāli iekļūt PK slaloma kopvērtējuma Top30, Kristaps saka, ka tas ir reāli, bet tad esot jāpiedalās visos PK slaloma posmos un biežāk jāuzrāda labi rezultāti. Pēc Itālijā sasniegtā viņš to varot teikt ar lielāku pārliecību, liekot noprast, ka arī pats tā līdz galam nav īsti ticējis iespējai, ko sev un citiem gadiem ilgi centies iestāstīt - tikt PK posma labāko trīsdesmitā.
Patiesības labad gan jāpiebilst, ka otrajā braucienā Kristaps slēpoja ļoti uzmanīgi, bez lieka riska, ar izteiktu mērķi finišēt, nevis ar ātrumu kādu apsteigt. Īsti jau neapsteidza nevienu. Tikai tos, kuri riska dēļ izstājās, un vienu, kurš vairākkārt bija tuvu kritienam. «Tas bija mans svarīgākais finišs dzīvē. Bija ļoti svarīgi nobraukt līdz galam. Nākamajā reizē braukšu ar lielāku atdevi.»
Viņš piebilda, ka ir svarīgi krāt sacensību pieredzi un ka progress nebūs iespējams, ja nemēģinās slēpot ātrāk, riskantāk un tikt ar to galā. Tieši to viņš šosezon dara Eiropas kausa posmos, kā dēļ nereti nākas izstāties. Bet bez šiem kritieniem nebūs rezultātu uzlabošanās.