J.Stabiņš bijis aizturēts vēl 2004.gadā, kad viņam celta apsūdzība par kukuļa izspiešanu no skolēnu vecākiem par bērnu uzņemšanu prestižajā mācību iestādē. 2008.gada 3.aprīlī Rīgas apgabaltiesa viņu notiesāja, piemērojot brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un mantas konfiskāciju. Apelācijas sūdzību Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta izskatīja šī gada sākumā un atstāja nemainītu pirmās instances lēmumu. Arī AT Senāts, skatot lietu kasācijas kārtībā, atstāja to negrozītu un nosūtīja izpildei Rīgas apgabaltiesai. Tā savukārt - tālāk Valsts policijai ar izpildes rīkojumu. Kopumā lieta pa tiesas instancēm ceļoja pusotru gadu, taču neviena no tām nepamanīja, ka pirmā instance 2008.gada pavasarī pieļāvusi kļūdu tiesājamā Jura Stabiņa personas kodā. «Šī gada 15.septembrī nosūtījām minēto spriedumu un izpildes rīkojumu Valsts policijai. Vairāk nekā pēc mēneša - 19. oktobrī - saņēmām spriedumu atpakaļ, policija pamanīja kļūdu un lūdza to labot,» stāsta Rīgas apgabaltiesas sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Auniņa. Nākamajā dienā kļūda esot labota, spriedums nosūtīts J.Stabiņam. «Ņemot vērā to, ka likumā paredzēts termiņš sprieduma labojuma pārsūdzēšanai, precizētais tiesas lēmums stājās spēkā 10.novembrī, taču nekādu darbību nesākām, kamēr 2.decembrī nesaņēmām pasta pasaknīti ar norādi, ka adresāts lēmumu nav saņēmis. Šīs nedēļas laikā mudināsim AT Krimināllietu tiesu palātu un AT Senātu labot šo kļūdu,» izklāsta apgabaltiesas pārstāve. Ja šai tiesai pēc procesa bija nepieciešams gandrīz mēnesis personas koda labošanai, tad šis pats process attiecas arī uz AT palātu un Senātu, t.i., kopā divi mēneši. Pēc analoģijas - vēl mēnesis, kamēr labotais spriedums nonāks atpakaļ izpildei Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldē. Tas nozīmē, ka J.Stabiņu starptautiskā meklēšanā iekļaus ne ātrāk kā martā.
Pēc AT Senāta sprieduma nolasīšanas J.Stabiņš uzreiz netika apcietināts, jo pirms tam nav izvairījies no tiesas izmeklēšanas, regulāri nācis uz sēdēm un pat lūdzis atļauju izbraukt uz ārzemēm un pēc tam atgriezies. Nekas neesot liecinājis par to, ka viņš bēgs no tiesībsargājošajām iestādēm. «Ja tas nav tieši ierakstīts spriedumā, tad apcietināšanu tiesas zālē nepraktizē. Kādēļ to neizdarīja un vai tas vispār tika apsvērts, ir tiesnešu apspriežu istabas noslēpums,» skaidroja I.Auniņa.