Skaistkalnes pusē iedzīvotājus tamlīdzīgas dabas parādības nepārsteidz, jo tieši šajā pusē vērojamas Latvijā varenākās karsta kritenes. Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaistkalnes kritenes valsts aizsardzībā ir kopš 1977. gada, 2001. gadā iekļauts arī Eiropas aizsargājamo teritoriju Natura 2000 sarakstā.
Pazūd zirgs, kaza, ābele
Karsta kritenes ir sarežģīta ģeoloģiska parādība, kas norisinās pazemē. Ūdenim izskalojot ūdenī šķīstošos iežus - dolomītu, kaļķakmeni, ģipšakmeni, smilšakmeni, sālsakmeni -, pazemē veidojas tukšumi: piltuves, akas, vagas, kanāli, dobumi, alas. Tiem pakāpeniski palielinoties, zemes virsējie slāņi, zaudējuši pamatu, iebrūk tukšumā. Karsta kritenes var būt gan tikko pamanāmas, gan dziļas un bīstamas. Parasti gan kriteņu dziļums nepārsniedz 10 metru. To formas mēdz būt visdažādākās. Ir tādas, kurās zeme plašā teritorijā nosēžas vien dažus centimetrus gadā, taču krāteris zemes garozā var izveidoties arī vienā mirklī, kad pēkšņi pazūd gan pirtiņa, gan liels šķūnis.
Skaistkalniešiem ir daudz stāstu par to, kā zeme atveras un tajā pazūd zirgs, kaza vai ābele. Ne tik sen necila kritene izveidojusies gandrīz pie Skaistkalnes baznīcas durvīm, pēdējā ievērojamākā parādījusies 2008. gada 3. jūlijā Kalna ielā pie kādām mājām. «Sākumā pļavā radās tāda kā aka, bet tad zeme turpināja iebrukt. Mājas saimnieku bērni, no rīta pamodušies, skrēja pie kaimiņiem, bet te - strautiņa malā jauna piltuvveida kritene. To nosauca par Strauta kriteni. Mājas saimnieks izmērīja tās dziļumu - 12 metru,» stāsta Skaistkalnes muzeja Novadnieki vadītāja un vides gide Laima Indriķe.
Iepriekš pieminētā četrtonnīgā ūdens muca Kalna ielas rajonā zemē pazuda 2003. gadā. Šai ciemata rajonā daudz arī mazāku kriteņu - vietējie tajās ierīko komposta kaudzes vai vienkārši aizber, lai lopiņiem neķeras kājas vai lai atstutētu zemes iegruvuma dēļ sašķiebto bumbieri. Var tikai apbrīnot mūslaiku drosminiekus, kuri šo apvidu izraudzījušies, lai celtu jaunas mājas. Kā stāsta L. Indriķe, padomju laikos te gribējuši uzbūvēt tā dēvētās Līvānu mājas, taču veikuši mērījumus un no šīs domas atteikušies. Spilgtākais ar karsta kriteni saistītais notikums Skaistkalnē piedzīvots pagājušā gadsimta pirmajā pusē, kad zemes iebrukums esot sācies pie kāda šķūņa durvīm un izveidojusies 13 metru plata un vismaz trīs metrus dziļa bedre, kas vēlāk kļuvusi vēl dziļāka, - tā radusies Šķūņa kritene. Saistošus stāstus par vecāko un apjomīgāko karsta kriteņu rašanos vides gida pavadībā var dzirdēt, arī braucot no Skaistkalnes uz Kurmenes pusi, kur a/s Latvijas valsts meži ierīkojuši lapenītes un norādes.
Ir jābūt garantijām
Vecumnieku novadā daudz karsta kriteņu ir arī Kurmenes un Bārbeles tuvumā. Kopējā kriteņu platība aizņem 97 ha plašu teritoriju.
Vērtējot šo «karsto» zonu no vides un saimnieciskā viedokļa, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis to uzskata par komplicētu. «Tās nav tikai bedrītes, kurās var iekrist. Šī ģeoloģiskā dabas parādība saistīta ar ģipša ieguves vietām. Divās teritorijās pie Skaistkalnes un Kurmenes ir Baltijas valstīs vislielākie pagaidām neapgūtie ģipša krājumi, mērāmi 86,5 miljonos kubikmetru. Ja šajās ģipša atradnēs sāksies izstrādes darbi, nav skaidrs, kas notiks ar karsta procesiem,» ir norūpējies R. Melgailis. Viņš atzīst, ka ģipša atradnes ir gan Vecumnieku novada bagātība, gan arī drauds.
Jau 1987. gadā Skaistkalnē bijis iecerēts ģipša ieguves vietu izstrādes projekts. Iedzīvotāji rīkojuši protesta akcijas, bažījoties, ka ciemats pazudīs pazemē. «Atceros, arī es piedalījos šādā pasākumā - bija saaicināti zinātnieki no Lietuvas, kuri šos ģeoloģiskos procesus bija vairāk pētījuši, arī vides aktīvisti un par situāciju nopietni diskutēja. Vēlāk sākās privatizācija, zemi ieguva privātīpašnieki. Viss bija klusi un mierīgi, taču tad sākās plānota šīs zemes izpirkšana - pamatā to izpirka SIA Knauf. Šis uzņēmums izpircis lielākās zemes platības ģipša ieguves zonā,» norāda Vecumnieku novada domes vadītājs.
2012. gadā Vecumnieku novada dome izstrādāja teritorijas plānojumu, un tobrīd par ģipša ieguves vietām interese netika izrādīta. «Teritorijas plānojumā esam fiksējuši - lūk, šeit mums ir ģipsis, un mēs to negrasāmies izstrādāt. Esam tikai apzinājuši savas dabas bagātības un izmantojam tās kā tūrisma objektu. Kādreiz ceram izveidot ģipša muzeju, izglītot cilvēkus par šiem dabas procesiem,» stāsta R. Melgailis.
Pērn Vecumnieku novada domes vadība tikās ar SIA Knauf vadību, pēc uzņēmuma uzaicinājuma apmeklēja arī Knauf ražotni Sauriešos. R. Melgailis secinājis: «Ja Skaistkalnē tiks izmantotas ģipša atradnes, uz vietas jābūt arī pārstrādes rūpnīcai, jo šādus akmeņu apjomus pārvadāt pa mūsu ceļiem nozīmē sabojāt ceļus. Darba vietām un ražošanai jābūt turpat tuvumā.»
Domes priekšsēdētājs uzsver, ka, pirms sāk ģipšakmens atradņu izstrādi, nepieciešami nopietni ģeoloģiskie un vides pētījumi, jo «tas nav grants karjers, ko var parakt un pēc tam aizbērt. Šajā gadījumā nepieciešams arī ietekmes uz vidi novērtējums. Mēs neapgalvojam, ka par šīm visas Latvijas valsts bagātībām jāaizmirst uz mūžiem, tomēr jābūt pamatotiem aprēķiniem, kas šajā procesā notiks ar karsta kritenēm, kā mainīsies pazemes ūdeņu tecējums. Mums ir jābūt drošības garantijām, ka šis process būs videi un cilvēkiem nekaitīgs».
Ģipša Dāmokla zobens
Arī Skaistkalnes pagasta pārvaldes vadītāja Ineta Skustā pauž bažas par ģipšakmens atradņu izstrādes ietekmi uz vidi: «Ģipša Dāmokla zobens pār Skaistkalni karājas jau vairākus gadu desmitus. Padomju laikos te bija iecerēts dzelzceļa izbūves un jaunu dzīvojamo māju projekts, bet, par laimi, tas pieklusa. Tagad, kad uzņēmums Knauf izrādījis iniciatīvu, ne tikai Skaistkalnes, bet arī Kurmenes pagasta pārvalde ir ieinteresēta saņemt atbildes, kas tādā gadījumā notiks ar karsta procesiem. Zinot, ka ar tiem cieši saistīta Iecavas upe un Mēmele, esam nobažījušies, ka tiks traumēta ekoloģiskā sistēma, kas tāpat jau ir trausla.»
Pazemes procesi nav paredzami, apgalvo L. Indriķe un skaidro: «Uzticams sadarbības partneris mums ir Lietuva, kas ļoti rūpējas par šādiem dabas objektiem. Lietuvā kriteņu teritoriju 40 000 ha platībā apsaimnieko Biržu reģionālais dabas parks. Tur ir ierīkotas dabas takas un, lai antropoloģiskās slodzes dēļ neveicinātu šo tāpat jau intensīvo ģeoloģisko procesu, noteikti dažādu pakāpju liegumi. Savulaik lauksaimniecības uzplaukuma periodā Lietuvas karsta zonā veidojās pat līdz 80 kritenēm gadā. Tagad saimnieciskā darbība tur ir ierobežota, tāpēc arī procesi notiek lēnāk.» Latvijā ievērojamas kritenes pagaidām veidojas aptuveni reizi piecos gados. Skaistkalnes muzeja Novadnieki vadītāja un vides gide uzsver, ka tāpēc jāpēta, kā «ģipša ieguve atsauksies uz karsta procesiem, jo iegūt ģipsi, nemainot pazemes ūdeņu sistēmu, nav iespējams».
Kā Dienu informēja uzņēmumā Knauf, «lai kādā no Vecumnieku novadā esošajām ģipšakmens atradnēm sāktu reālus ieguves darbus, jāveic gan detalizēta ģeoloģiskā izpēte, gan detalizēts ietekmes uz vidi novērtējums. Līdz šim detāli izpētes darbi vēl nav notikuši, un tie uzskatāmi par nākotnes perspektīvā veicamiem pētījumiem».