Ostu apvienošana varētu būt nopietns arguments, kas apgrūtinātu atsevišķu novadu izveidošanu. Rojas novada domes priekšsēdētājs Jānis Žoluds, kurš tagad ir arī Mērsraga ostas valdē, gan mierina, ka bažām nav pamata un abas ostas turpinās attīstīties atsevišķi.
Bažas par lēmumiem
Situācijā, kad katrs Rojas novada domes lēmums tiek uzņemts ar neslēptām Mērsraga iedzīvotāju aizdomām, pašvaldības vadība tomēr izšķīrās nomainīt savus pārstāvjus Mērsraga ostas valdē, atceļot bijušo valdes priekšsēdētāju Aigaru Šteinbergu un iepriekšējo novada domes priekšsēdētāju Albertu Neilandu un viņu vietā ieceļot Rojas pašreizējo galvu Jāni Žoludu un deputātu Agri Jansonu. Jaunā valde ir izveidota, bet vēl ne reizi nav sanākusi. Valsts ieceltais Mērsraga ostas valdes loceklis Viesturs Silenieks (ZZS) uzskata, ka šis solis bijis neapdomīgs: «Es paredzu lielas problēmas, ņemot vērā konfliktsituāciju. Mērsraga osta visu laiku ir attīstījusies, Rojas ostai ir problēmas ar valsts galvoto kredītu, visu laiku ir runas, ka tā iet uz putēšanu.» Taču no ZZS sarak-sta ievēlēto J.Žoludu ne Zaļā partija, ne Latvijas Zemnieku savienība ietekmēt nevarot - viņš nav ne vienas, ne otras partijas biedrs.
J.Žoluds uzskata, ka nav noticis nekas īpašs un abās ostās sāktā stratēģija nemainīsies - attīstība kā bijusi, tā būšot. Bažas, ka Rojas ostas problēmas tiks risinātas uz Mērsraga rēķina, viņš nosauca par muļķībām. Bijušais Mērsraga ostas valdes priekšsēdētājs A.Šteinbergs pauda cerību, ka iesāktie darbi neapstāsies.
Ieteica ministrija
Ideja apvienot abas ostas vienotā struktūrā radusies Satiksmes ministrijā (SM), lai sekmētu novada turpmāko uzņēmējdarbības attīstību, kas lielā mērā ir atkarīga no sekmīgas Rojas un Mērsraga ostu darbības, pastāstīja SM sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle. SM gan labi apzinoties, ka ostu darbība būtiski atšķiras. Rojas osta ir izteikta zvejas osta, Mērsragā ir kravu osta. Apvienojot ostu pārvaldes, kopējās kredīta saistības sasniegtu aptuveni 1,51 miljonu latu. «Ja novads sadalītos, kam tad paliks apvienotā osta? Tas varētu būt veids, kā Mērsragu noturēt novadā. Taču tas nav risinājums, tā nebūs dzīve,» uzskata V.Silenieks.
Šobrīd caur Rojas ostu notiek epizodiski kravu pārvadājumi, kuru ietekme uz reģiona ekonomisko aktivitāti ir nenozīmīga. Turklāt savulaik ņemtais kredīts joprojām sagādā lielas problēmas. Ostas pārvaldnieks Jānis Megnis neslēpa, ka 2002.gadā Parex bankā ņemtie Ls 550 000 ir pārkreditēti Nordea bankā, taču patlaban nav samaksāti Ls 24 000 procentu un Ls 10 000 kavējuma naudas. Valsts galvotais aizdevums bija domāts kuģu kanāla padziļināšanas darbiem. Darbi netika pabeigti, un joprojām notiek tiesvedība par naudas atguvi pret uzņēmēju grupu SIA Odense un Rhode Nielsen, kas veica padziļināšanu. «Valsts atbalstīja ne pārāk veiksmīgu biznesa plānu, bet tāpēc jau nevaram visu mūžu ar seju dubļos! Problēmas ar kredītu ļoti traucē, nevaram pieteikties Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu apguvei. Lai arī mēs esam lielākā zvejas osta Latvijā, ir jāsaglabā neliela kravu plūsma. Pērn kravu apgrozījums nokritās, jo bija krīze celulozes tirgū, bet šogad aukstajā ziemā Vakareiropa, šķiet, būs nodedzinājusi visu malku, un nozarē tas sola svētkus. Mums pietiktu, ja būtu trīs kuģi mēnesī. Janvārī bija divi. Negribam kaitēt Mērsragam, drīzāk savstarpēji koordinēt darbību,» izteicās J.Megnis.
Savukārt Mērsragā pērn pārkrauti 393,7 tūkstoši tonnu kravu, apkalpojot 145 konteinerkuģus. Sākta ostas kanāla padziļināšana līdz 8,25 metriem, piesaistot ERAF līdzekļus, tad Mērsraga osta varēs apkalpot lielākus kuģus, un tas ļaus kāpināt kravu apgrozījumu. Pērn pēc kravu apgrozījuma starp mazajām ostām Mērsrags bijis otrajā vietā pēc Skultes ostas. Arī Mērsragam ir kredīti, bet saistības pret bankām ir izpildītas. «Ostas stratēģijā nav paredzēta tās apvienošana ar kādu citu ostu, tas traucētu attīstībai un nenāktu par labu valstij,» uzsver Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika, kurš atšķirībā no Rojas kolēģa saskata konkurenci kravu pārkraušanas jomā.
Baumas un ēnas
Novada ļaužu vidū aktīvi tiek baumots par plānu ostas ne vien apvienot, bet arī privatizēt. Iespējams, tam pamatā ir valdības lēmums atsavināt vairākus nekustamos īpašumus, lai iegūtu līdzekļus Rojas ostas kredītsaistību izpildei. Ministri nav atbalstījuši Rojas ostas teritorijā esošu apbūvētu zemesgabalu nodošanu privatizācijai, ko bija ierosinājuši trīs uzņēmumi, jo likums liedz privatizēt ostas teritorijās esošās zemes. Baumu līmenī izskan arī viedokļi par ietekmīgu personu ietekmi uz abu ostu darbību. Visbiežāk piesaukts Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova vārds - viņš savulaik bijis Mērsraga deputāts. Taču publiski to neviens neapstiprina. «Loginova vārds tik daudz locīts, ka nezinu, kā viņš var paēst, - visu laiku jāžagojas. Ja kādam te ir intereses, es nezinu, kam un kādas tās ir,» apgalvoja J.Megnis. Paša L.Loginova viedokli vairāku dienu laikā neizdevās iegūt. Arī Rojas novada deputāts, viens no aktīvākajiem Mērsraga neatkarības aizstāvjiem Lauris Karlsons, nenoliedzot savu pazīšanos ar L.Loginovu, noraidīja baumas par viņa ietekmi ostā: «Mērsragā strādā daudzi pazīstami, ieredzēti un atzīti uzņēmēji. Vispirms mūs izmeta no ostas valdes, tagad acīmredzot jāpataisa melnus.»