Šo parakstīšanās kampaņu vairs neorganizētu Centrālā vēlēšanu komisija un nefinansētu valsts. Likumprojektu Saeima pieņēma 2. lasījumā, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu 3. lasījumam līdz 8. maijam. Gala redakcijā ir iespējamas izmaiņas, jo šaubas par likumu ierosināšanai noteikto augsto slieksni izskanēja arī no koalīcijas deputātiem.
Tagad spēkā esošā kārtība noteic, ka ir divas parakstīšanās - kad pilsoņi par likumprojektu vai Satversmes grozījumiem ir savākuši 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu, Centrālā vēlēšanu komisija rīko vienas desmitās daļas pilsoņu parakstu vākšanu. Andrejs Judins (Vienotība) teica: «Demokrātija ir laba lieta, bet valstij nav jātērē nauda, lai notestētu kādu ideju, ko atbalsta tikai 0,6%.» Salīdzinājumam Dzintars Ābiķis minēja, ka 10 000 - tas ir tik, cik atnāk uz Rīgas Dinamo spēlēm. Koalīcijas deputāti arī norādīja uz paredzēto iespēju parakstīties elektroniski. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzsvēra - pašreizējā kārtība rada situācijas, ka valsts maksā par to, ka kāds vēlas šajā valstī radīt politisko nestabilitāti. Saeimas priekšsēde arī izteica nožēlu, ka deputāti, kuri aktīvi iestājas par sabiedrības līdzdalību valsts dzīvē, neizrāda nekādu interesi par konferencēm, kas tiek rīkotas Saeimā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) paredzēja, ka līdz iespējai elektroniski parakstīties vēl paies zināms laiks. Viņš pieļāva, ka vēlme mainīt likumu ir saistīta ne tik daudz ar centieniem taupīt valsts līdzekļus, cik centieniem novērst koalīcijai nelabvēlīgas iniciatīvas. Debatēs deputāti visbiežāk minēja arodbiedrību solīto parakstu vākšanu par pensijas likuma grozījumiem, lai nepieļautu pensijas vecuma paaugstināšanu. Vairāki deputāti norādīja uz lietām, par ko projekta autori nav iedomājušies. Piemēram, Saeimas atlaišanas kārtība tiek saglabāta tagadējā, kas nozīmē, ka vēlētāji nevis centīsies iesniegt savus likumprojektus, bet rosinās atlaist Saeimu, kas būs vienkāršāk. Tāpat ir saglabāta iespēja 34 deputātiem vērsties pie Valsts prezidenta un panākt referenduma ierosināšanu, ko atgādināja Iveta Grigule (ZZS). Par likumprojekta pieņemšanu 2. lasījumā nobalsoja 49 koalīciju atbalstošie deputāti, pret bija 36 politiķi no Saskaņas centra un Zaļo un Zemnieku savienības, arī SC frakcijas priekšsēdis Jānis Urbanovičs, kuru ceturtdien Saeimā sastapt nevarēja.