Savu redzējumu par nepieciešamajām pārmaiņām publiskā diskusijā trešdien prezentēja ekonomikas ministra Arta Kampara (_JL_) un izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) vadītā darba grupa. Ierosinājumus tā turpina pieņemt joprojām, un informatīvā ziņojuma gala variants valdībā tiks iesniegts līdz 1.novembrim.
Darba grupa rosina galveno uzmanību reformās pievērst četriem pamatmērķiem: efektīvāk izmantot resursus, uzlabot mācību un pētniecības kvalitāti, internacionalizēt augstskolas un integrēt augstāko izglītību un zinātni tautsaimniecībā. Tam izstrādāti konkrēti priekšlikumi, par kuriem gan domas vēl ļoti dalās.
Priekšlikumi paredz pieņemt iestrēgušo Augstākās izglītības likumu, kas atceltu šķēršļus ārvalstu studentu un pasniedzēju piesaistei, mazināt privāto un valsts augstskolu darbības atšķirības, kā arī nodot augstākās izglītības un zinātnes iestāžu rīcībā gan nekustamo un intelektuālo īpašumu, gan studiju un zinātniskā darba bāzes (lauku saimniecības, ārstniecības iestādes u.tml.). Piedāvāts arī augstskolu sastāvā iekļaut zinātniskos institūtus. Augstskolu finansēšanā rosināts plašāk piesaistīt privāto kapitālu, uzņēmumiem investoriem piešķirot nodokļu atlaides. Finansējumu varētu koncentrēt iestādēs ar atbilstošu zinātnisko kapacitāti, vienlaikus turpinot attīstīt studentu kredītu sistēmu. Vērtīgi būtu koncentrēt iestāžu infrastruktūru, piemēram, veidojot Rīgā vienotu studentu pilsētiņu, kā arī prasīgāk vērtēt augstskolu rezultātus regulārās licencēšanas un akreditācijas vietā. Darba grupa rosina veidot nozaru pudurus jeb klasterus, iesaistot tajos augstskolas, zinātniskos institūtus, uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā arī nozaru zinātniskās ekselences centrus kā bāzi produktīvām doktorantūras studijām.
Sāpīgajam augstskolu skaita jautājumam darba grupa piedāvā piecus risinājuma variantus. Viens no tiem paredz vienas «megauniversitātes» izveidošanu, atsevišķi izvērtējot trīs mākslas augstskolu likteni. Otrais scenārijs - sešas esošās universitātes plus trīs mākslas augstskolas. Trešais variants piedāvā saglabāt gan trīs mākslas augstskolas, gan pa vienai universitātei Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā, savukārt ceturtais scenārijs paredz augstskolu skaitu un tipoloģiju nemainīt, bet noteikt, ka vienas nozares studiju programmas un pētījumu projektus augstskolas īsteno kopīgi. Vēl ir variants neveikt nekādas reformas, visu atstājot pašu augstskolu rokās.