Diena jau rakstīja, ka pirmajā konsolidācijas raundā pagājušajā piektdienā tika iegūti papildus aptuveni 40 miljoni latu. Lauvas tiesu veidoja papildu ieņēmumi no ēnu ekonomikas apkarošanas un emisijas kvotu pārdošanas, savukārt papildu izdevumi tika veselības jomai. Neatrisināts palika jautājums, cik nākamgad no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiktu pašvaldībām - neoficiāli «grieziens» bija paredzēts no 82% uz 77%, savukārt pašvaldības prasīja tieši pretējo - palielinājumu līdz 84%.
Apelē pie neatkarības
Pirmdienas vienošanās rezultātā pašvaldības piekāpās līdz 81%, kas valsts budžetam nozīmē astoņu miljonu latu ietaupījumu, turklāt A. Vilks panāca, ka pašvaldības uzņemas arī visus sociālās drošības tīkla pasākumus. Tie valstij šogad izmaksātu 22 miljonus latu. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis pēc rīta tikšanās aģentūrai LETA uzsvēra, ka no izejas pozīcijām, kurās valdība piedāvāja 77% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, panāktie kompromisi ir labvēlīgi. Tiesa, šī vienošanās vēl jāakceptē aizdevējiem - ja ne, no valsts budžeta pašvaldībām tiks tikai 80% nodokļa. Uzrunājot pašvaldību vadītājus, A. Vilks pat pauda: «Mums līdz finanšu neatkarībai Latvijā palikušas aptuveni 40 dienas, mums jāatrod iespēja, kā to nodrošināt.»
Ko mainīs sociālā spilvena pārlikšana uz pašvaldību pleciem, pagaidām nav skaidrs, valdības puse solījusi, ka pašvaldībām līdz ar to tiks atsietas arī rokas lemšanā, kam pabalstus dot un kam ne. Vairāki to vērtē atzinīgi. «Pašvaldība uz vietas labāk var redzēt, kurām personām tiešām nepieciešami pabalsti. Tāpat lielāku tiesību piešķiršana pašvaldībām ļautu samazināt tā saukto profesionālo pabalstu saņēmēju skaitu,» aģentūrai BNS vērtējusi Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa. Līdz ar to pašvaldības uz to varēs ietaupīt. Taču, piemēram, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs gan tā neuzskata, sakot, ka nāksies atteikt pabalstus arī cilvēkiem, kam tie būtu nepieciešami.
Nezina, bet protestēs
Valsts budžetā šīs ietaupītās summas - šobrīd kopā aptuveni 70 miljonu - gan neļauj spriest, cik liela daļa tā ir no nepieciešamās konsolidācijas, jo kopējā summa aizvien nav nosaukta. Pirmdien dažādu amatpersonu minētie skaitļi svārstījās robežās no 100 līdz 175 miljoniem latu. Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) no rīta Latvijas Radio pauda, ka Latvijas valdība sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem ir vienojusies budžeta konsolidācijas summu no sākotnēji piedāvātajiem 175 miljoniem latu samazināt līdz 150 miljoniem. Vēlāk jau A. Vilks norādīja, ka tas varētu būt «mazs trīsciparu» skaitlis, savukārt premjers Valdis Dombrovskis galu galā noteica, ka jāorientējas uz 2,5% budžeta deficītu un konsolidējamā summa neesot izšķiroša. Pēc viņa teiktā, konsolidācijas apjoms esot lielā mērā atkarīgs no tā, uz kādas bāzes tiek rēķināts.
Zīmīgi, ka, lai arī patlaban oficiāli nekādi papildu taupības pasākumi nav izziņoti, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība jau plāno protesta akcijas 18. novembrī.