Atskats vēsturē
Daudzdzīvokļu māju kopas dēvē par guļamrajoniem - no rīta visi dodas darba gaitās - kam skola, kam darbs, kam bērnudārzs, bet vakarā - izejot cauri veikaliem visi ierodas mājās un aiz sevis aizslēdz durvis. Savukārt dienas laikā pagalmos iziet seniori, jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem. Pēc skolas bērnu rotaļu laukumos dominē pusaudži. Ja katrai iedzīvotāju grupai pagalmā nav savām interesēm piemērota vieta, var rasties arī konflikti, jo kaimiņš staidzina suni gar smilšu kasti, kuras malā uz soliņa sēž senioru vecuma dāmas un pārspriež jaunāko seriāla sēriju, bet pusaudži ietraušas mazajiem bērniem domātajās šūpolēs.
«Paskatīsimies uz savu tuvāko apkārtni ar svešinieka acīm,» jau pirms vairākiem gadiem aicināja ainavu arhitekte Daiga Veinberga kopā ar domubiedriem. Pati Daiga no visiem projektiem visaktīvāk iesaistījās Pļavnieku Zaļās birzs izveidošanā, kas konkursā Latvijas Būvniecības gada balva 2015 nominācijā Publiskā ārtelpa ieguva 1. vietu.
«Domāšana vēsturiski mums te, Latvijā, veidojusies tāda, ka tas, kas ir iekšpusē dzīvoklī, pieder man, bet tas, kas ir ārā, pagalmā, nepieder nevienam. Par to var pārliecināties gandrīz ik uz soļa. Lielākā daļa Rīgas mikrorajonu projektu ir veidoti pagājušā gadsimta 60. un 70. gados, kad uz vienu piecstāvu māju varbūt bija pieci žiguļi un moskviči, bet tagad ir vismaz piecdesmit mašīnu. Pagalmi pārvērtušies par automašīnu stāvvietām. Tās iekarojušas zālieniem reiz atvēlēto vietu. Krūmi, kas reiz stādīti, nav kopti, zari nav izgriezti. Lapas no to apakšas sētnieki gan ir cītīgi gadu no gada kasījuši līdz ar augsni un tagad krūmi izskatās tā, it kā augtu uz pakalniņiem,» tādu ainu iezīmē Daiga Veinberga.
Zem lielajiem kokiem, kuriem nekad nav apzāģēti zari un veidots vainags, neaug zāle, jo tie met lielu ēnu. Dažviet dzīvojamo ēku pirmo stāvu iemītnieki pie savu mitekļu logiem veido puķu dobes. Apsveicami! Tomēr stila un gaumes izjūtas ziņā katram kaimiņam tā dobe ir citādāka.
Izvērtējot situāciju, jau pirms trim gadiem ainavu arhitekti aicināja ikvienu paskatīties no sava dzīvokļa uz ainavu, kas paveras aiz loga, un nofotografēt to. Nākamais solis - pirms diviem gadiem Latvijas Ainavu arhitektu biedrības (LAAB) paspārnē radās projekts Pagalmu renesanse. Galvaspilsētas iedzīvotāji toreiz varēja saņemt bezmaksas ainavu arhitekta konsultāciju. Projektā piedalījās vairāk nekā 20 ainavu arhitektu, kas bija gatavi palīdzēt ar ieteikumiem, kā uzlabot noplukušo mājas pagalmu. Labā ziņa ir, ka nekas nav beidzies. Projekta Pagalma renesanse interneta vietnē apskatāmas daudzas idejas un padomi apstādījumu, pagalma mēbeļu, bērnu laukumu un citu objektu veidošanā. (Internetā informāciju vērts meklēt, izmantojot saiti http://www.laab.lv/ vai arī http://www.pagalmurenesanse.lv/.) Ainavu arhitektūras speciālistu sarūpētajā informācijā var smelties vērtīgus padomus un noderīgas idejas, un katrs var būt iniciators sava pagalma sakopšanai.
Piemēri iedvesmo
Protams, nav viegli pieņemt lēmumu (50% +1 balss) par māju siltināšanu, kur nu vēl par pagalmu apzaļumošanu un vienādu balkonu noformējumu. Pirms ķeraties pie lāpstas, jānoskaidro, kam pieder zeme aiz namdurvīm. Kā zināms, šobrīd īpašuma attiecības ir visai samudžinātas. «Bet atliek kādam spert pirmo soli, un viņam būs arī sekotāji,» ir pārliecināta Daiga Veinberga. No savas pieredzes viņa zina teikt, ka, visiem kopīgi plānojot pagalma labiekārtošanu, itin bieži uzlabojas arī kaimiņu savstarpējās attiecības. Par to, ka labais piemērs ir iedvesmojošs, zina stāstīt arī Jelgavas zaļo zonu apsaimniekošanas speciāliste Ilze Gamorja. Jelgavas dome rīko konkursus gan par interesantāko apgaismojumu ziemā, gan dārziem pirms Jāņiem, gan sakoptākajiem pagalmiem un ziediem, gaumīgāk izrotātajiem balkoniem. «Sāk viena māja, saņem apbalvojumu, un tad jau citi arī grib sekot. Labais piemērs rada sev sekotājus,» saka Ilze Gamorja.
«Lai uzlabotu savas mājas apkārtni, ne vienmēr ir vajadzīgas lielas naudas summas un pagalma pilnīga pārprojektēšana. Ar savām rokām var veikt mazos darbus - izrakt zemē ieslīdējušas betona celiņu plāksnes vai apgriezt vecos ceriņu krūmus,» rosina Daiga Veinberga.
Nākamais solis - iestādīt kaut ko jaunu, piemēram, puķes vai dekoratīvus krūmus, vai pat kokus - jau prasīs pirmos finanšu līdzekļus. Tomēr - vidi vispirms vajag sakārtot, un tikai pēc tam kaut ko var būvēt un pārtaisīt, uzsver ainavu eksperti.
Realizēt saskaņojot
Domājot par pagalma labiekārtošanu, jāņem vērā, ka ikvienam iedzīvotājam tomēr ir savas individuālās vēlmes un vajadzības. Ja mājas iemītnieku vidū ir daudz jauniešu un bērnu, priekšroka ir bērnu rotaļu laukumam un sporta zonai, bet, ja liela daļa mājas iedzīvotāju ir pensionāri, vēlēsies soliņu un nojumi.
Tomēr nevar rīkoties tikai un vienīgi pēc savām iegribām. Jebkura kādu būvju (šķūnīši, atkritumu novietnes) nojaukšanas un jaunu būvju veidošanas tehniskais projekts jāsaskaņo ar būvvaldi, un jārīkojas saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma normām. Jāņem arī vērā, ka mājas pagalmu var šķērsot dažādas komunikāciju trases - ūdens un kanalizācijas vadi, elektroenerģijas un sakaru infrastruktūras kabeļi -, tāpēc jārēķinās ar šo komunikāciju aizsardzības prasībām. Savi specifiskie noteikumi ir arī transporta kustības risinājumiem - piebraucamajiem ceļiem, ietvēm un velosipēdu celiņiem. Lai pagalmā izveidotie rotaļu laukumi, sporta zonas un autostāvvietas mājas iedzīvotājiem netraucētu, jāievēro noteikti teritorijas plānošanas principi.
Normatīvais regulējums ir atrodams Civillikumā, Būvniecības likumā, Vispārīgajos būvnoteikumos, Aizsargjoslu likumā, Teritorijas attīstības plānošanas likumā un daudzos citos dokumentos.
Radoši un praktiski
Pagalmu renesanses grupas dalībnieki ir izstrādājuši dažādu tēmu - bērnu rotaļu laukumu un sporta laukumu, autostāvvietu, saimniecības zonu un vēl citu tēmu - rokasgrāmatas, kas ir pilnas radošām idejām. Autostāvvieta nav tikai vieta, kurā turēt auto. Ir daudz variantu, kā to racionāli un arī skaisti integrēt pagalma vidū, piemēram, ar apstādījumiem gar malām. Ikdienā arvien biežāk ienāk arī videi visdraudzīgākais pārvietošanās līdzeklis - velosipēds -, tādēļ pagalmu plānojumā svarīgi iekļaut arī jaunus, drošus un atraktīvus velonovietošanas veidus.
«Pagalmam ir ļoti daudz funkciju un zonu, sākot no rotaļlaukuma līdz vietai, kurā vecākiem cilvēkiem atpūsties. Tāpat ir vajadzīgs sporta laukums,» skaidro D. Veinberga un turpina: «Sava vieta jāatvēl saimnieciskajai zonai, kurā atrodas atkritumu tvertnes, var arī izpurināt paklāju vai žāvēt veļu. Visas šīs dažādās mājas pagalma funkcijas ir jāspēj aptvert, un stāsts jau ir par to, lai to pagalmu iekārtotu tā, lai visas iedzīvotāju grupas būtu apmierinātas.»
Pagalmu labiekārtošanas sākumposmā ir jābūt apspriedei, kurā katra grupa dara zināmas savas vajadzības, savukārt ainavu arhitekts palīdz saplānot vēlamos risinājumus. «Gala risinājumam jābūt racionālam un pie reizes arī ekonomiskam. Zeme ir dārga, katrs kvadrātmetrs asfalta maksā. Racionāli jāieplāno ceļi un takas - jāizdomā, kur vajag platus ceļus un kur var iztikt ar šaurām takām. Domājot ekonomiski, jāatceras par radošumu. Ļoti labi var izmantot jau esošos materiālus - demontēt vecas un nevajadzīgas flīzes, tās sašķirot un labākās izmantot vēlreiz. Flīzes nav smagas, tās divi vīri var mierīgi pacelt. Jauna celiņa pamatam vajag arī sīku šķembu vai grants kravu. Celiņu malas var pašu spēkiem nolīdzināt. Lietotie materiāli var būt jaunā ceļa pamatkonstrukcija, nevajag tos uzreiz vest prom uz izgāztuvi. Pāraugušās papeles, ko pakāpeniski izzāģē, var izmantot, lai izveidotu bērnu laukumā kāpelējamos elementus. Tādas konstrukcijas kalpos vismaz piecus gadus,» uzskaita ainavu arhitekte.
Gatavojas darbam
Ainavu arhitekta konsultācija noderēs pirms talkas, jo talka - tas ir pasākums, kam vajag sagatavoties: nopirkt augsni, iegādāties zāliena sēklu un sarūpēt darbam piemērotus darbarīkus. Būs vajadzīga gan ķerra, gan grābekļi, gan lāpstas. Labi instrumenti ir arī investīcija turpmākai pagalma kopšanai, turklāt katram cilvēkam, kuram ir dārzs, parasti ir arī darbarīki.
Varbūt šī gada talkā var nokrāsot soliņu? «Radoša attieksme ļauj brīvi skatīties uz lietām un ieraudzīt jaunas iespējas. Derīgs un izmantojams ir viss pieejamais - koku stumbru bluķi, demontētas betona plāksnes un metāla konstrukcijas, pat sadzīves tehnikas detaļas. Ja domājam radoši, spējam no nekā izbūvēt celiņus, uzburt rotaļu pasauli bērniem, iekārtot atpūtas vietas un sporta zonas... Svarīgi, lai jaunā estētika būtu citiem pieņemama, konstrukcijas drošas un izmantotie materiāli - nekaitīgi,» iesaka ainavu arhitektūras eksperti.