Rail Baltica koridoru apspriedes pulcēja daudz vietējo iedzīvotāju - sākot no apmēram 60 cilvēkiem Olainē, beidzot ar vairākiem simtiem Mārupē. Lielajā emociju gūzmā izskanēja arī virkne argumentētu bažu.
Uztraucas par mājām
Sējā nebija neviena iedzīvotāja, kas projektu atbalstītu. Valdīja neizpratne par to, kurus īpašumus īsti trase skars, cilvēki neguva atbildes arī saistībā ar kompensācijām gadījumā, ja līnija ies gar viņu māju.
Sējas novada iedzīvotājs Vilmārs Riekstiņš Dienai pauž sarūgtinājumu par apspriedes formu, viņam licies, ka projekta pārstāvji ieradušies tikai ķeksīša pēc un necenšas ieklausīties sabiedrības bažās. Trase ies pāri Vilmāra dzimtas mājām, kas būvēta pašu rokām. Viņš norāda, ka šajā gadījumā zaudējumu nespēs kompensēt nekāda nauda: «Tā varētu runāt par dzīvokli Rīgā, kuru var nomainīt, bet šeit tas ir kaut kas daudz vairāk.» Vīrietis tomēr vēl cer, ka atbildīgās personas to sapratīs. Viņš piebilst, ka neapmierinātība būtu mazāka, ja projektētāji iepriekš būtu atbraukuši un ar katru iedzīvotāju, kuru mājas dzelzceļš skars, aprunātos individuāli.
Kaut gan Salaspils pašvaldība uzsver, ka novads vairāk iegūs nekā zaudēs, arī šeit iedzīvotāji neslēpa pārdzīvojumu - projekta dēļ dažiem nāksies atteikties no dzimtas mājām. Līdzīgi bija arī Ulbrokā, kur projektētājiem tika uzdoti jautājumi par kompensācijām. Iedzīvotāji pauda neticību, ka viņi saņems adekvātu kompensāciju, jo projekta īstenošanas laikā zemes vērtība strauji kritīsies. Savukārt Ķekavas novadā vienlaikus ar bažām par dzīvesvietu sanākušie satraucās arī par troksni un vides piesārņojumu.
Vēl skaļāk par pārējiem novadiem negatīvu attieksmi pret plānotajām dzelzceļa līnijām pauda Mārupē. Diena jau rakstīja par iedzīvotāju bažām, ka novads tikšot sadalīts divās daļās. Projekta autori apspriedes laikā gan solīja dzelzceļu uz lidostu nebūvēt cauri Mārupes un Jaunmārupes ciematiem.
Iedzīvotāju iebildumi tiks ņemti vērā, Dienai solīja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta pārstāvis Kaspars Vingris. Pie reālo trašu izveides vēl ir daudz darāmā, arī ietekme uz vidi pagaidām ir novērtēta tikai provizoriski, pētot kartes.
Vēl pētīs
«Trase tika plānota, lai izvairītos no dažādiem mikroliegumiem un citām aizsargājamām teritorijām. Piemēram, viens no būtiskākajiem bija aizsargājamo teritoriju tīkls Natura 2000, kas skar Sējas un Ādažu novadu. Tas izraisīja lielu rezonansi un domstarpības ar vietējiem zemes īpašniekiem, kas bija sarīkojuši īpašas akcijas,» stāsta K. Vingris, piebilstot, ka lielāku skaidrību šajā jautājumā ieviesīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, no kuras patlaban tiek gaidīta atbilde.
K. Vingris uzsver, ka pilnīgi visi iedzīvotāju iebildumi un viedokļi ir piefiksēti un tiks ņemti vērā. Tos apkopos īpašā programmā, saskaņā ar kuru izpētes veicēji izstrādās ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. «Mēs saņemam visu informāciju un visas bažas un priekšlikumus iestrādāsim. Līdz septembrim visu būsim izpētījuši detaļās, atbilstoši programmai un ieteikumiem, visus jautājumus iestrādāsim ziņojumā. Septembrī tādā pašā veidā sabiedrības apspriešanai tiks nodots ziņojums, proti, tie būs risinājumi, kas radīti, ņemot vērā pašreizējās apspriedes,» skaidro projekta pārstāvis.
Līdz septembrim projektētājiem jātiek skaidrībā arī par to, kā risināt apstākli, ka trase sadala vairākus mežu masīvus. Pašreizējais plāns paredz, ka Inčukalna novadā trase ies gar gudrona dīķiem, tomēr pašreizējos apstākļos tas nav iespējams. To varētu pieļaut tikai gadījumā, ja dīķi tiktu rekultivēti. Īsti vēl nav skaidrības par Baldoni, kāda būs dzelzceļa ietekme uz radioaktīvo atkritumu glabātavu. Līdz septembrim šos jautājumus pētīs vides speciālisti.
Būs kompensācijas
Skaidri zināms, ka tiem iedzīvotājiem, kuru mājas projekta dēļ nāksies nojaukt, tiks izmaksātas kompensācijas, taču joprojām miglā tīts ir jautājums par to, kas pienākas cilvēkiem, gar kuru māju logiem kursēs vilciens. «Paredzēts izstrādāt likumdošanu, lai arī šie cilvēki saņemtu atbilstošas kompensācijas. Ņemot vērā projekta nozīmību, ir paredzēts pētīt ārvalstu praksi, piemēram, Lielbritāniju, kurā arī tiek plānots dzelzceļš,» atklāj K. Vingris.
Kompensāciju mehānismi būs jāsaskaņo arī ar Lietuvu un Igauniju, lai atlīdzības neatšķirtos. Pagaidām gan vēl jāsagaida, kad Lietuvā beigsies trašu publiskās apspriešanas, kas tur tikai nupat sākušās. Savukārt Igaunija šim posmam ir cauri un jau strādā pie skiču projektiem.
Tikmēr parādās arī pirmie mēģinājumi uz projekta rēķina nopelnīt. Portāls Kasjauns.lv atradis sludinājumu, kurā zemes īpašnieki, kuru īpašumā ieplānots izbūvēt Rail Baltica sliedes, cenšas nopelnīt. Zemi nav jēgas apbūvēt, jo pēc pāris gadiem valsts šo gabalu atsavinās. Pārdevēji sludinājumā raksta: «Ja vēlies protestēt - iespēja nopirkt šo zemes strēmeli un čakarēt dzelzceļa būvētājiem prātu. Ja vēlies uzvārīties - būvniekiem būs jāvienojas ar jums par zemes atpirkšanu. Un kā zināt - šādos projektos nauda nav jautājums. Līdz dzelzceļa būvniecības sākumam zemi iespējams izmantot piknikiem, nelegālai smilts ieguvei, peintbolam, paslēpēm mežā, reklāmu izvietošanai gar A5 šoseju, kā arī alternatīvā dzīvesveida izkopei, veidojot hipiju komūnas un čigānu taborus.»