Saskaņā ar valdības komitejā pirmdien nolemto par katru 10.Saeimas vēlēšanās saņemto vēlētāja balsi šīs partijas varēs saņemt 50 santīmu gadā, taču par finansējuma izmaksu atbildīgā institūcija - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) - partijām to izmaksās četrās daļās. Kopumā 2011.gada valsts budžetā partiju finansēšanai tad vajadzēs nedaudz vairāk kā 400 000 latu, liecina Tieslietu ministrijas (TM) aplēses.
Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka uzsver, ka valsts finansējuma piešķiršana partijām jau pēc 10.Saeimas vēlēšanām neapšaubāmi būtu vērtējama kā būtisks solis uz priekšu. Tomēr bažas raisa fakts, ka, pretēji iepriekš atbalstītajai koncepcijai, vienlaikus ar izmaiņām Politisko partiju finansēšanas likumā izskatīšanai Saeimā netiek virzīti arī grozījumi likumos, kuri regulē priekšvēlēšanu aģitāciju. «Koncepcija paredzēja, ka ir nepieciešami arī stingrāki ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijai. Tikai ar valsts finansējumu vien netiks atrisināta partiju atkarība no sponsoriem, ja netiek ierobežotas kampaņas. Ja partijām būs vajadzīgi 500 000- 600 000 latu reklāmas kampaņai, valsts finansējums tām nebūs būtisks, tādēļ koncepcija paredzēja ierobežot dārgāko reklāmas veidu - reklāmas raidorganizācijās, nosakot, ka kopējais vienas partijas aģitācijas laiks televīzijā un radio nedrīkst pārsniegt divas stundas,» skaidro I.Kažoka, uzsverot, ka tieši priekšvēlēšanu tēriņu ierobežošana piešķirtu valsts finansējumam lielāku jēgu. TM speciāliste Laila Medina Dienai paskaidroja, ka valdība vienojusies Politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas virzīt atsevišķi, savukārt aģitācijas likuma grozīijumi valdībā tikšot skatīti nedaudz vēlāk.
Partiju finansēšanas likuma grozījumu autori no Tautas partiju pārstāvošā Mareka Segliņa vadītās TM sākotnēji bija piedāvājuši valsts finansējumu politiskajām partijām piešķirt tikai pēc 11.Saeimas vēlēšanām, tas ir, partijas to sāktu saņemt tikai 2015.gadā. Pēc premjera Valda Dombrovska (JL) iniciatīvas valdības komiteja vienojās valsts finansējumu politiskajām partijām tomēr piešķirt jau no 2011.gada.
Likuma grozījumi, par kuriem vēl būs jālemj gan valdībai, gan Saeimai, paredz ne tikai valsts finansējuma apmēru politiskajām partijām, bet arī gadījumus, kad ir tiesības atteikt valsts finansējuma piešķiršanu. Valsts finansējums nepienāksies partijām, kuras par vairāk nekā 10% pārsniegušas atļauto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru vai nav deklarējušas saņemtos ziedojumus, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas jeb 18 000 latu. Lēmumu par valsts finansējuma piešķiršanas pārtraukšanu KNAB varēs pieņemt arī tad, ja pārkāpumi konstatēti jau pēc tam, kad partijai bijis piešķirts valsts finansējums.