«Šī ir izrāde par mazām lietām, kurām ir liela nozīme,» teic režisors Mārtiņš Eihe, kurš savam jaunākajam iestudējumam ir izvēlējies Aleksandra Vampilova diptihu Provinces anekdotes, kas pirmizrādi Valmieras teātrī piedzīvoja pagājušās nedēļas nogalē. Šī ir jau trešā reize, kad teātrī tiek uzvesta kāda no pazīstamā krievu dramaturga lugām: 1972. gadā Māra Ķimele skatītājiem piedāvāja viņa darba iestudējumu Vasaras rītā, 2004. gadā Pēteris Krilovs - Pīļu medības.
«Mēs mēģinājām pieturēties pie autora dotā žanra - pie komēdijas, pie anekdotes, kas ir īss un kodolīgs stāsts ar paradoksālām beigām, lai arī tajā ir lietas, par kurām nenāk smiekli,» atklāj režisors. Zem nosaukuma Provinces anekdotes «slēpjas» divi viencēlieni - Gadījums ar metranpāžu un Divdesmit minūtes ar eņģeli. To centrā ir cilvēki, kas, nonākuši provinces viesnīcā, sāk dzīvot pēc «komandējuma noteikumiem». Viņi rīkojas tā, kā nekad nerīkotos ikdienā, un ar viņiem sāk notikt pavisam negaidītas lietas.
Pirmajā stāstā kāds, aiz pārpratuma pārbijies līdz nāvei, dažās minūtēs atceras visu savu iepriekšējo mūžu. «Bailes viņu iedzen tupikā,» piebilst Mārtiņš Eihe. Savukārt otrajā stāstā uz palīgā saucienu ierodas īsts eņģelis, kura eksistencei neviens nespēj noticēt. «Tas ir stāsts par diviem puišiem, kuri pamostas pēc uzdzīves un viņiem vajag trīs rubļus, bet kāds viņiem ir gatavs uzdāvināt simts,» stāsta režisors. Abos viencēlienos spēlē aktieri Rihards Rudāks, Aigars Apinis, Januss Johansons, Rihards Jakovels, Inga Siliņa, Ilze Lieckalniņa un Kārlis Neimanis.
Abus Provinču anekdošu viencēlienus vieno ne tikai notikumu vieta, bet arī laiks - izrādes darbība norisinās 1969. gadā. «Nevar teikt, ka mēs esam vēlējušies precīzi nokopēt konkrēto gadu, bet mēs esam mēģinājuši stilistiski pieturēties pie tā laika - ar bēšīgo krāsojumu un citām tam raksturīgajām lietām,» teic Mārtiņš Eihe. Kopā ar viņu izrādi Provinces anekdotes veidojuši scenogrāfe Evija Pintāne un kostīmu māksliniece Sintija Jēkabsone.
Režisors akcentē, ka viņš ir vēlējies radīt izrādi par pagātni bez jebkādas tīksmināšanās. «Mani personīgi stipri kaitina cilvēku dīvainā nostalģija pēc padomju laikiem, kad zāle bijusi zaļāka un debesis zilākas,» saka Mārtiņš Eihe. Viņš šo tīksmināšanos skaidro ar to, ka cilvēkiem ir ļoti īsa atmiņa. «Mēs sākam aizmirst, ka tas bija laiks, kurā mēs nepārtraukti dzīvojām melos un pazemojumā,» piebilst režisors. Viņš uzskata, ka tagad mēs ļoti viegli atsakāmies no brīvības drošības dēļ.
Tuvākās Provinces anekdošu izrādes - 20., 24., 25. maijā, 1., 5. jūnijā.