Pēc jaunā uzņēmēja vārdiem, viņa izveidotais bizness - lietišķais sociālais tīkls professionali.ru, kas līdzinās amerikāņu LinkedIn un palīdz uzņēmējiem atrast investorus biznesa attīstībai, kā arī kolektīvās iepirkšanās portāls ShopogoliQ.ru - tiek vērtēts vairāk nekā 10 miljonu dolāru apjomā.
Pirmais projekts 16 gados
Latvijā Ņikita ir bieži un šoreiz uz Rīgu atbraucis nomainīt mašīnai riepas, lai gan jau nākammēnes plāno mainīt arī pašu mašīnu - leksusu -, ar kuru braucis tikai gadu. Pašreiz Ņikita noenkurojies Krievijas miljonu pilsētā Maskavā, tomēr, braucot uz Latviju, saka - nebraucu ciemos, bet gan uz mājām, jo te viņš ir dzimis, gājis skolā, Rīgā dzīvo viņa vecāki.
Pirmais interneta projekts īstenots 16 gadu vecumā, kad puika sāka mācīties Rīgas 34. vidusskolas 10. klasē. Latvijā Ņikitu atceras kā cīnītāju par tiesībām krievu skolā turpināt mācības dzimtajā valodā. 15 gadu vecumā, mācoties 9. klasē, uzzinājis, ka krievu skolās paredzēts pāriet uz mācībām latviešu valodā, iebilstot pret skolu reformu, ielās izvedis tūkstošiem protestētāju.
Pēc šiem protestiem sākās diskusijas par mācību valodu procentuālo attiecību ieviešanu, taču, kad 10. klasē tieši sarežģītāko priekšmetu apguvei saņemtas grāmatas tikai latviešu valodā, Ņikita sācis no visiem iespējamiem resursiem vākt mācību materiālus krieviski, izveidojot internetā pamatīgu datubāzi ar nosaukumu shkola.lv, kas darbojas joprojām. Tas gan esot nekomerciāls projekts, tomēr sevi atpelnot.
«Es neesmu pret latviešu valodu, valsts valoda jāzina, taču to nevar uzspiest ar varu. Latviešiem un krieviem jāmēģina sadzīvot draudzīgi, visam jānotiek pakāpeniski,» saka Ņikita, attiecinot to arī uz pašlaik notiekošo Latvijā. Viņš pats bez latviešu un krievu valodas prot arī angļu, vācu un spāņu.
Jāsāk pelnīt pašam
«Pateicoties portālā savāktajiem materiāliem, biju sagatavojies iestāties vienā no prestižākajām Krievijas augstskolām - Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā (MGIMO) -, kura ir Krievijas Ārlietu ministrijas paspārnē,» atklāj jaunais uzņēmējs. «Ārzemnieku pulkā pēc iestājeksāmenu rezultātiem biju otrajā vietā, bet Latvijai šajā skolā kvotu budžeta vietām nav. Taču man piedāvāja mācīties par Krievijas Federācijas Prezidenta administrācijas fonda līdzekļiem. Ieejas biļete šajā augstskolā maksā 50 000 dolāru, pēc tam 10-12 tūkstošu dolāru ik gadu. Vēl jau arī jādzīvo un jāēd. Un es piekritu šim piedāvājumam,» neslēpj Ņikita.
Kad viņam palika 18 gadu, tēvs paziņoja, ka nu dēls pilngadīgs un turpmāk pašam jādomā, kā izdzīvot. «Viņš bija pārliecināts, ka spēšu sev nopelnīt iztiku. Man tas bija šoks, jo es vēl nepelnīju tik daudz, lai sevi nodrošinātu. Nedaudz panervozēju, taču jau drīz savu dzīvi biju noorganizējis tā, ka varēju gan studēt, gan pelnīt,» atceras Haļavins jaunākais.
Tajā brīdī puisim radās ideja izveidot interneta portālu, kur saplūstu ziņas no daudziem masu saziņas līdzekļiem, bet, iepazīstot un izanalizējot katra lietotāja intereses, portāls pats atlasītu aktualitātes atbilstoši klienta interesējošām tēmām. Tā radās moiSMI.ru, kas gan darbojas joprojām, bet lietotāju tam nav.
«Viss mans bizness balstīts uz to, lai palīdzētu cilvēkiem atrisināt kādas problēmas. Un lai šo cilvēku būtu pēc iespējas vairāk. Tāda sociālā nepieciešamība - lai būtu iesaistīts liels skaits cilvēku,» saka Ņikita.
Viļas partneros
Investorus Ņikita meklējis Rietumu biznesa sociālajos tīklos, piemēram, LinkedIn, Xing un citos. «Krievijā nekā tāda nebija. Un man radās ideja šādu sociālo vietni izveidot arī Krievijā, taču sapratu, ka tā ir liela atbildība un arī liela nauda. Turpināju darboties ar moiSMI.ru, tomēr vācu informāciju biznesa vidē, vai Krievijā šāda sociālā vietne biznesa cilvēkiem būtu vajadzīga. Visi man teica - jā, super! Pēc sešu mēnešu ilgām sarunām nāca divi piedāvājumi - 200 000 dolāru moiSMI.ru attīstīšanai un 2 miljoni dolāru šīs manas izlolotās sociālās vietnes izveidei,» stāsta Haļavins, «protams, ilgi nedomāju un nolēmu ņemt 2 miljonus un attīstīt vietni, ko nosaucu par professionali.ru. Ātri izveidoju komandu, savācu labākos programmētājus, izreklamēju šo projektu, ātri ieguvu popularitāti, un divu gadu laikā šajā vietnē jau bija reģistrējušies pusotra miljona cilvēku.»
Šīgada aprīlī britu fonds Open Capital nopirka Ņikitas dibinātā uzņēmuma bloķējošo akciju paketi par 2,5 miljoniem dolāru, bet gadu pirms šī darījuma, kad vietne guva milzīgu popularitāti un klientu skaits strauji auga, sākotnējie investori jauno censoni «uzmeta». Tika nolemts Ņikitas firmu likvidēt, pārreģistrējot visu uz sevi, puisim atstājot tikai nelielu daļu akciju. Smagi pārdzīvojis nodevību, beigās piekritis šādiem noteikumiem, tomēr ir gatavs savas intereses aizstāvēt tiesā.
«Man patiešām ir lielas ambīcijas. Es jau bērnībā it visā gribēju būt labākais, un tas laikam joprojām sēž manī. Ja esmu iecerējis kādu projektu, tad tam jābūt labākajam šajā tirgus jomā - vai nu vislabākais, vai es pie tā vispār neķeros,» bez liekas kautrēšanās pauž Ņikita.
Jautāts, ko tēvs saka par dēla veikumu, Ņikita atzīst, ka tēvs lepojas ar viņu. «Viņš ir nodrošināts cilvēks, taču mašīnu nav uzdāvinājis un arī starta kapitālu neiedeva,» ar humoru nosaka Ņikita. To, vai viņš tagad pelna vairāk nekā tēvs, kuram arī pieder vairākas kompānijas, gan nezina, bet cer, ka jau nākamgad noteikti pelnīs vairāk.