Ir darba dienas pēcpusdiena, un galvaspilsētā iebraukušie ļaudis vēlas atgriezties Smiltenē, Trapenē, Valmierā, Mālpilī, Daugavpilī, Talsos, Iecavā, Rojā un Naukšēnos. Ir arī divi rīdzinieki, kas dodas ciemos, un divi latvieši, kas strādā un dzīvo ārzemēs un grasās turp braukt atpakaļ. Lielākā daļa no viņiem kārtējo intervētāju sagaida neuzticīgi - autoostā jau darbojas vairāki dažādu aptauju veicēji. Taču arī tie, kas piekrīt atbildēt, norāda, ka par politiku neinteresējas un gandrīz neko nezina. Diemžēl par to liecina arī atbildes. Divdesmit aptaujātos cilvēkus izvēlējāmies pēc nejaušības principa, taču iegūtie rezultāti ir vairāk nekā daiļrunīgi.
Ikdienā neinteresējas
Uzklausot cilvēkus, rodas iespaids, ka liela daļa politiķu pūliņu, uzstājoties debatēs, braucot tikties ar vēlētājiem un mēģinot pierādīt savu taisnību, ir pilnīgi veltīgi. Cilvēki atceras galvenokārt spilgtus izteikumus un frāzes. Piemēram, pensiju apcirpšana saistās ar Valdi Dombrovski un Vienotību, taču galvenais avots, kas mudina cilvēkus domāt, ka pensijas cirps atkal, ir konkurentu - apvienības Par labu Latviju! reklāma. Cilvēkus neinteresē, kurā apgabalā balotējas politiķis, kas viņiem nav simpātisks. «Paga, pirmās debates televīzijā bija no Zemgales un tur bija Šķēle, tad jau viņš laikam kandidē Zemgalē,» spriež kāds jautrs vecs vīrs, kurš sarunu mēģina iesākt vairākās valodās, lai gan ir latvietis. Visu laiku smiekli nāk jaunam puisim, kurš gaida autobusu uz Siguldu. Viņš gan piekrīt piedalīties aptaujā, bet nezina pat to, kad notiks vēlēšanas. Uzticības līmenis politiķiem kopumā ir visai zems, turklāt cilvēkiem jūk, kuru partiju kurš politiķis pārstāv, nerunājot par to, ka kāds būtu lasījis partiju programmas. Vislielākais juceklis virmo ap Vienotību - kaut gan šīs apvienības zaļo plakātu Rīgā netrūkst, pateikt, kurš ir apvienības līderis, sagādā lielas mokas un nosaukto uzvārdu saraksts ir garš un raibs. Savukārt Saskaņas centra gājiens ar Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča plakātiem izrādījies veiksmīgs - Rīgas mēra atpazīstamība ļauj atcerēties arī apvienības premjera kandidātu, kaut arī uzvārda nosaukšana nevedas viegli. «Nu tas, blakus Ušakovam, padūšīgs,» šaubās aptaujātie cilvēki.
Katram savas intereses
Deputāta kandidātiem būtu vēl viens iemesls vilties, redzot sajūsmu, ar kādu enerģiska sieviete sveic nevis kādu no viņiem, bet seriāla Ugunsgrēks varoni Zentu - Valmieras teātra aktrisi Regīnu Devīti, kura pēc trīs dienu filmēšanās dodas uz mājām. Te ir viss, ko gribētu politiķi - gan pilnīga informētība par seriāla varones gaitām, gan neviltota interese par viņas nākotnes nodomiem, gan bezmaz pielūgsme un jautājums: «Vai es drīkstu savu meitiņu pasveicināt no Zentuka?»
Plati smaidīdams, pa autoostu klīst pajauns vīrietis ne pārāk tīrās drānās, prasa aizdot naudu it kā ceļam - vajagot 47 santīmus pašam un tikpat daudz draugam. Rūpals sokas, un šķiet, ka, visu dienu tā rosoties, iespējams savākt ceļa naudu vismaz pāris nedēļām. Taču savs labums atlec arī no partiju aģitatoriem - viens uzdāvinājis krekliņu, cits - šķiltavas. Par pašām partijām puisim gan īpašas saprašanas nav.
Blakus britu izcelsmes vīrietim sēž jauna, pievilcīga sieviete. Iepazīstamies. Viņu sauc Linda, jau septiņus gadus dzīvojot Anglijā un par to, kas notiek šeit, ikdienā neinteresējas nemaz. Lielākā daļa politiķu vārdu, izņemot Vairu Vīķi-Freibergu, Lindai ir sveši. Vēlēšanu dienā viņa būs atpakaļ Anglijā un, protams, balsot nedosies. Vai domā jebkad atgriezties uz dzīvi Latvijā? Visticamāk, ne. Autoostā uz soliņa sēž arī vīrietis ar ģitāru. Viņš gadu nostrādājis Zviedrijā, tagad atgriežas mājās, bet vēlēt gan neies - neesot par ko.