Nav pārsteidzoši, jo parasti tieši alianses pārstāvji neskopojas ar pozitīvu novērtējumu alianses un Krievijas esošajai sadarbībai un mudina to vēl vairāk pilnveidot. Krievi savos vērtējumos par aliansi parasti ir bijuši ievērojami atturīgāki, visticamāk, sava iekšējā pieprasījuma dēļ. NATO kā agresīvas militāras alianses tēls ticis veidots un uzturēts gan ar Krievijas valdības konservatīvās daļas, gan TV propagandas līdzekļiem. To vēl papildinājusi norāde Krievijas jaunajā militārajā doktrīnā, ka alianse uzskatāma par draudu Krievijas Federācijai. Tādēļ nav pārsteigums, ka prāvai šīs valsts sabiedrības daļai nav izdevies atbrīvoties no pagātnes stereotipu gūsta.
Lai gan nemilitāro kravu tranzīts uz Afganistānu cauri Krievijas teritorijai tiek saukts par reālu piemēru jaunam sadarbības līmenim, par īsti apmierinošu un ieinteresētu līdzdarbošanos šī ilgā konflikta apturēšanā Maskavas darbību nosaukt nevar. Iespējams, Krievijas atturīgā neiesaistīšanās ir saistāma ar padomju invāzijas laikā iegūtajiem kompleksiem, bet varbūt ne līdz galam novērtētajiem islāma fundamentālisma draudiem. Krieviju no Afganistānas nošķir gana pieklājīgs kilometru skaits, taču pa vidu atrodas krievu sabiedrotās Vidusāzijas valstis. Iespējams, problēma meklējama Maskavas nespējā paskatīties uz bijušajām padomju republikām kā suverēniem subjektiem, sniedzot reālu ieguldījumu to valstiskuma stiprināšanā un palielinot to spējas nākotnē pretoties radikālā islāma izaicinājumiem. Tajā pat laikā šobrīd darba kārtībā jau ir vienošanās par militāro kravu tranzītu cauri Krievijai, un tas tomēr būtu uzskatāms par vērā ņemamu progresu.
Arī Latvijas ārlietu ministrs Aivis Ronis paudis atbalstu savstarpējo attiecību pilnveidošanai, vienlaikus gan apzinoties atšķirīgos viedokļus dažādās konfliktsituācijās. Tādi ir militārie konflikti Gruzijā un Moldovā, kas noslēgušies ar separātas varas nodibināšanos bijušajās autonomijās. Joprojām nav atbildes, kādēļ Maskava neievēro divu - Eiropas Savienības prezidējošās valsts Francijas un Krievijas - prezidentu 2008. gada vienošanos par Gruzijas kara seku likvidēšanu. Acīmredzami, ka ES un NATO nav iedarbīgu līdzekļu, lai panāktu šīs vienošanās izpildīšanu.
Baltijas valstīm kā alianses dalībniekiem vajadzētu pieprasīt no sava austrumu partnera, kāpēc tik vērienīgas mācības, kuru plānā paredzēta teritoriju sagrābšana, norisinās tieši pie NATO robežas ar Krieviju. Baltijas austrumos, kas uzskatāma par Krievijas Federācijas drošāko robežu.