Pēc šāgada pasaules hokeja čempionāta Latvijas izlases sniegumam ir diezgan plaša rezonanse. Kas no visa redzētā visvairāk palicis atmiņā, un kādi ir galvenie secinājumi?
Par Latvijas izlases sniegumu kopumā es nevaru teikt, ka komanda būtu slikti spēlējusi. Tāpat nevar nevienam spēlētājam pārmest, ka viņš nebūtu pienācīgi cīnījies. Kaut kādā veidā dažās spēlēs nepaveicās, un tikpat labi var teikt, ka pēdējā mačā (2:3 «bullīšos» pret Franciju) ļoti paveicās. Pēc čempionāta esmu runājis ar vairākiem pieredzējušiem komandas spēlētājiem - Lauri Dārziņu, Miķeli Rēdlihu, Krišu Rēdlihu… Viņi visi man vienā balsī teica, ka tik laba atmosfēra ģērbtuvē un tik vienots kolektīvs kā šogad nekad iepriekš neesot bijis. Tajā pašā laikā uz laukuma kaut kas īsti neesot līmējies kopā. Visvairāk mani pārsteidza treneru korpusa skaitliskais sastāvs. Jebkurai augstākās grupas komandai, arī pašai vājākajai, treneru korpusā bija trīs līdz pieci cilvēki. Pavērojot mūsu soliņu, mani pārņēma dīvaina sajūta - uz tā tikai divi treneri, kuri cīnās un dara visu, kas ir viņu spēkos. Manuprāt, treneru korpusam bija pārāk maz pieredzes, tomēr cepuri nost viņu priekšā, ka prata vietu hokeja elitē nosargāt. Vismaz vienam pieredzējušam speciālistam gan viņiem līdzās vajadzēja būt.
Prāgā spēlētāju individuālā statistika uzrāda visai skarbu ainu. Tikai septiņiem ir rezultativitātes punkti, un lauvas tiesu no tiem sapelnīja divi uzbrucēji Lauris Dārziņš un Kaspars Daugaviņš…
Jā, tā ir, un es gribētu norādīt uz iemesliem. Kirovs (LHF prezidents Kirovs Lipmans - aut.) tagad intervijās stāsta, ka slikti ir spēlējuši Dinamo hokejisti. Nevar nepiekrist. Rīgas Dinamo vadība vienmēr ir uzsvērusi, ka izlases sniegumu lielā mērā ietekmē tas, kā ir spēlējuši dinamieši. Ja Dinamo hokejisti ir spēlējuši labi, labu sniegumu ir parādījusi arī izlase - un otrādi. Par to, ka lielākā daļa Dinamo spēlētāju neparādīja sniegumu, kādu viņi var parādīt, atklāti sakot, arī es biju ļoti pārsteigts. Tomēr paskatīsimies uz notikušo no citas puses. Dinamo pēdējā spēle bija 24. februārī. Jau lidojot mājās, es pateicu: visi, kurus aicina uz izlasi, ejiet un gatavojieties, jo Dinamo treniņu vairs nebūs. Sākotnēji mums gan bija plāns turpināt kārtīgus treniņus līdz marta beigām, jo nebijām īsti apmierināti ar komandas sniegumu. Uzdevums netika izpildīts, tāpēc arī sezona nebija apmierinoša. Beigās tomēr izlēmām treniņus nerīkot. Būtībā no 25. februāra visi Dinamo spēlētāji nonāca Latvijas izlases treneru rīcībā. Pirmā spēle Prāgā izlasei bija 1. maijā. Sagatavošanās laiks sanāca divi pilni mēneši. Tik ilgā laika periodā var divreiz iekrist fiziskās kondīcijas bedrē un divreiz no tās izkļūt, turklāt pa lielo rēķinu bija jāsagatavojas četrām spēlēm. Dinamo pēc KHL reglamenta ir atļauts sezonai gatavoties arī divus mēnešus, un tad ir jāieliek bāze, lai spēlētāji izturētu sešdesmit spēļu maratonu. Tāpēc man ir jautājums - ko izlases menedžments un treneri divus mēnešus darīja, ja spēlētāji nespēja parādīt normālu sniegumu?
Fiziskās sagatavotības treneris valstsvienībā bija Vilnis Klucis, kurš šo pienākumu veica arī Rīgas Dinamo komandā. Vai šis jautājums nav jāuzdod viņam?
Jā, bet tajā pašā laikā, lai kāds būtu fiziskās sagatavotības treneris, par visu atbild galvenais treneris. Es piekrītu, ka arī mūsu komandā fiziskā sagatavotība sezonas laikā nebija laba. Klucis man iebildīs, bet jebkurā gadījumā arī par viņa darbu klubā pagājušajā sezonā bija atbildīgs Ābols (Rīgas Dinamo galvenais treneris - aut.). Viņam bija pilna atbildība. Tāpat tas ir arī izlasē. Ja galvenajam trenerim nepatīk, ko dara fiziskās sagatavotības treneris, viņam kļūdas ir jāizlabo.
Sagatavošanās posmā ieraudzīji kādu lietaskoku Rīgas Dinamo komandai?
Man bija ļoti žēl, ka pasaules čempionātā traumas dēļ nespēlēja Renārs Demiters. Pārbaudes spēlēs man viņš bija pilnīgs atklājums. Par spīti tam, ka augumā viņš ir maziņš, man viņa spēle ļoti patika. Es gribētu viņu pieaicināt uz Dinamo treniņnometni, lai redzētu, kā Demiters izskatās uz tā fona.
Jau pirmsākumos Dinamo vadība uzsvēra, ka viens no galvenajiem kluba uzdevumiem ir gatavot spēlētājus Latvijas izlasei. Spēlējot KHL, hokejistiem attīstībā vajadzēja spert soļus uz priekšu, taču aizvadītas jau septiņas sezonas, bet redzam, ka izlase cīnās par palikšanu augstākajā grupā.
Es varu tikai padalīties ar saviem novērojumiem visu šo gadu laikā. Spēlētāju mums ir tik daudz, cik viņu ir. Es saskaitīju, ka tikai trīspadsmit spēlētāji ir bijuši Dinamo trīs un vairāk sezonu. Aizvadītajā sezonā mums bija problēmas - aizkavējās algu izmaksas, un vēlu sākām nolīgt darbā ārzemniekus, tāpēc cerējām, ka beidzot sevi spēs apliecināt vietējie spēlētāji, kuri iepriekš bija sūkstījušies, ka viņiem ir maz spēles laika, jo vairākumā un mazākumā jau pārsvarā spēlējot tikai ārzemnieki. Jau no pirmās pārbaudes spēles šoreiz viņiem bija iespēja sevi parādīt, taču sezonas laikā mēs pārliecinājāmies, ka vadošajām lomām viņi nav gatavi.
Dinamo pirmsākumos jaunā kvalitātē sevi apliecināja Lauris Dārziņš, Jānis Sprukts un Miķelis Rēdlihs, tas bija par pamatu kluba vadības izteikumam, ka Dinamo ražo miljonārus. Progresēja arī aizsargi Krišjānis Rēdlihs un Kristaps Sotnieks. Tagad būtu pienācis laiks nākamajai paaudzei iet viņu pēdās, bet pēdējās sezonās sekotājus, izņemot Miku Indraši, tā īsti neredz…
Ilgu laiku mums komandā bija tā sauktie veterāni - Ņiživijs, Ankipāns, Laviņš, savulaik arī Sorokins -, kuri vēl bija izgājuši veco padomju skolu. Vai tad jaunie viņus «nokoda»? Viņi vienkārši pacietīgi sagaidīja savu laiku, kad šie spēlētāji aizies, lai ieņemtu viņu vietas. Pa visiem šiem gadiem es neesmu no viņu puses redzējis vēlmi būt pārākiem. Cik reižu neesmu teicis: veči, oficiālie treniņi ir tikai divdesmit procentu no tā, kas jums ir vajadzīgs. Atlētikas zāle ir pieejama, un ledus Inbox.lv hallē ir brīvs līdz pulksten diviem pēcpusdienā. Slidošana, metieni, iemetieni… To visu bija iespējams papildus trenēt. Sapulcēs es vairākkārt teicu: ja ir vajadzīgs ledus, zvaniet man, un es visu sarunāšu.
Bija kāds zvans?
Neviena. Es varu paslavēt tikai Meiju, jo pirms pāris gadiem es tiešām redzēju, ka viņš katru dienu papildus trenējās. Arī Meijam gan ir nianses, kas jāturpina slīpēt, piemēram, metiens, neapstādinot ripu.
Cik ir minimālā summa, kas pēc KHL noteikumiem mēnesī ir jāmaksā jebkuram spēlētājam?
KHL noteiktā minimālā alga ir trīs miljoni rubļu. Valūtas kurss svārstās, bet vidēji tie ir seši tūkstoši eiro.
Kādās līgās nākamsezon varētu nokļūt Dinamo spēlētāji, ja komanda tomēr nespēlē KHL?
Es nezinu. Būtu iespēja sameklēt trijiem vai četriem vietu adekvātos klubos. Uzskatāms piemērs ir Guntis Galviņš. Viņam bija konflikts Rīgas Dinamo, tāpēc tika aizmainīts uz Hantimansijskas Jugra komandu. Nenospēlēja tur visu sezonu, jo no viņa pakalpojumiem komanda atteicās. Pēc tam viņš aizbrauca uz Zviedriju, no kurienes jau nokļuva Itālijā. Tā ir liela atšķirība - spēlēt KHL kā ārzemniekam vai būt vietējā spēlētāja statusā. Vadība mēdz acis pievērt uz vietējā spēlētāja kļūdām, taču pret ārzemnieku prasības ir daudz stingrākas. Pats ilgus gadus biju ārzemnieka statusā, tāpēc to visu ļoti labi zinu. Man ir arī jāatzīst, ka spēlētājus esam nedaudz izlaiduši gan naudas, gan arī darba ziņā. Esmu runājis ar Lauri Dārziņu, Miķeli Rēdlihu un Mārtiņu Karsumu, kuri ir spēlējuši vai spēlē Krievijas klubos. Viņi visi apgalvo, ka Dinamo treniņi vasaras nometnē esot pielīdzināmi sanatorijai.
Dinamo savulaik palīdzēja vairākiem spēlētājiem, kuri pārsnieguši junioru vecumu, turpināt karjeru Somijas otrajā līgā. Tā teikt, lai nobriest pieaugušo hokejam, un tad jau varēs iekļauties Dinamo. Vai kāds šādā veidā ir izcīnījis vietu Dinamo?
Nē, neviens. Mēs aizsūtījām uz Somiju piecus spēlētājus, daļēji viņiem maksājot algu. Uz viņiem visiem bija viena mašīna, arī dzīvoklis, un tā arī viņi to sezonu labi pavadīja laiku tā vietā, lai grauztu ledu. Komandas menedžeris man pēc tam pastāstīja, ka puiši jau bijuši labi, kopējos treniņus apmeklējuši, bet papildus kaut ko darām neesot redzēti.
Galvenais visus interesējošais jautājums - vai Rīgas Dinamo komanda būs nākamajā KHL sezonā?
Patlaban viss notiek, lēnā garā strādājam. Sīkāka informācija ir Jurim Savickim (Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs - aut.). Es ceru, ka jau nākamnedēļ (saruna notika trešdien - aut.) saņemsim vairāk apstiprinošu ziņu.
Kāda ir pašreizējā situācija, ja, piemēram, jāsāk komplektēt sastāvs uz nākamo sezonu?
Sešiem spēlētājiem ar klubu turpinās līgums (vārtsargam Jakubam Sedlāčekam, aizsargam Krišjānim Rēdliham, uzbrucējiem Laurim Dārziņam, Robertam Bukartam, Rodrigo Ābolam un Brokam Troteram - aut.), un pieciem (aizsargam Oskaram Cibuļskim, uzbrucējiem Mārim Bičevskim, Andrim Džeriņam, Mikam Indrašim un Kasparam Saulietim) izteicām kvalifikācijas līguma pieteikumu. Tas nozīmē, ka KHL mums uz viņiem ir tiesības. Vārtsargs būs jāmeklē viens, jo līgums turpinās Sedlāčekam. Ārzemniekus vajadzēs meklēt, bet par to es īpaši neuztraucos. Amerikas Hokeja līgā (AHL) turpinās sezona, un gan jau būs spēlētāji, kuri nedabūs divvirziena līgums ar NHL. Viņi meklēs iespējas spēlēt Eiropā. Viela pārdomām gan būs par vietējo spēlētāju atlasi.
Pēc vairāku spēlētāju parādītā snieguma Prāgā nezin vai ir vēlēšanās ar viņiem parakstīt līgumu, bet vai ir labāki, ko ņemt viņu vietā?
Īpaši labāku jau nav, bet jebkurā gadījumā ir doma atsvaidzināt sastāvu. Ir spēlētāji, kuri ir komandā piecus, sešus vai pat septiņus gadus. Katru gadu mēs gaidām, ka varbūt viņi beidzot izšaus. Visu laiku gaidām, bet šāvieni ir tikai ar tukšām patronām, tāpēc gribam sastāvā ieplūdināt svaigas asinis. Tās ir tikai manas domas, bet, manuprāt, jau pagājušajā vasarā sastāvā vajadzēja atstāt uzbrucējus Lauri Bajarunu un Artūru Ozoliņu. Treneri lēma citādi, jo uzskatīja, ka ilggadējie Dinamo spēlētāji ir nedaudz labāki. Tad man bija jautājums - cik labi būtu Bajaruns un Ozoliņš, ja viņi būtu Dinamo pavadījuši tik ilgu laiku?
Runā, ka Artis Ābols dodas par galvenā trenera palīgu uz Toljati Lada, bet Ģirts Ankipāns - uz Ņižņijnovgorodas Torpedo par palīgu Pēterim Skudram.
Par Toljati variantu man nav oficiāla apstiprinājuma. Ja reiz ir piedāvājums un tāda ir izvēle, tad manis pēc lai tā būtu. Ģirts Ankipāns bija pie manis atbraucis. Izstāstīja, ka ir interesants piedāvājums, taču negribot aiz sevis aizcirst durvis. Es viņu saprotu, tāpēc teicu: brauc, strādā, un tad jau skatīsimies, kā viss attīstīsies.
Rīgas Dinamo turpinot spēlēt KHL, treneru Ābola un Skudras vairs nebūs komandā?
Cik es saprotu, Ankipāns ir vienojies ar Torpedo. Tā viņam būs jauna pieredze, kas noderēs turpmākajā karjerā. Par treneriem - uz papīra mums ir varianti. Ar vienu otru jau ir arī runāts. Kad būs kaut kas konkrētāks, tad arī ziņosim. Bez treneriem nepaliksim.
Ir runāts ar vietējiem vai ārzemju treneriem?
Vai tad mums ir treneri, kuri šo darbu varētu pienācīgi darīt?