Kas attiecas uz Krieviju, tad augstas šīs valsts amatpersonas likušas saprast, ka Kipras parāds Krievijai norakstīts netiks, lai gan ir iespējama ievērojama atmaksas termiņu atlikšana vai pārvēršana «graudā», respektīvi, dažādos īpašumos. Arī Maskavas attieksme pret jauna kredīta piešķiršanu Kiprai pagaidām ir noraidoša, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Nevar noliegt, ka Kipra nonākusi neapskaužamā situācijā. Prognozējams, ka Grieķijai līdzīgi taupības pasākumi, kurus Nikosijai nāksies īstenot, lai saņemtu starptautisko aizdevumu, novedīs pie iedzīvotāju protestiem. Turklāt Kiprai nav neviena trumpja, ko likt pretim Vācijas aizplīvurotajai, taču ultimatīvajai politiskajai prasībai, lai Nikosija īsteno tādu pašu ekonomisko un kapitāla piesaistes politiku kā lielākā daļa citu Eiropas valstu.
Kipras gadījumā, kad valsts ienākumu pamatā ir tūrisms un finanšu pakalpojumi, tas nozīmēs pievilcības zaudēšanu ārvalstnieku acīs, un rezultātā no salas var aizplūst kā ieguldījumi, tā reģistrētie uzņēmumi. (Kipras lauksaimniecība pamatā balstās uz Eiropas Savienības finansējumu, bet nozīmīga rūpniecība salā nav izveidojusies.)
Turklāt sagaidāms, ka valsts ekonomikas restrukturizācijas plāni zaudējumus nekompensēs. Kipras valdība gan sola cīnīties, lai šādu situāciju nepieļautu.