Mūsdienu pasaulē nav ne mazāko šķēršļu ko radīt un saražot. Pastāv tradīcijas un zināšanas, ir pieejami resursi, tehniskie prāti un nišas, ko attīstīt. Mēs varam saražot daudz noderīga un praktiski pielietojama sabiedrībā. Bet vai spējam ieinteresēt un sasniegt auditoriju?
Ikviena produkta ražošanas svarīgākie jautājumi: «Kā saražoto dizainēt, kā radīt zīmola vērtību, kā iekarot tirgu un radīt pieprasījumu?» Ja nebūs speciālistu, kas spēs sniegt atbildes, tad produkts zaudēs izredzes ienākt apritē un ražotnē gaismas tiks izslēgtas. Radīt zīmola vērtību un pārdot - tas ir uzdevums, kas jāveic mārketinga speciālistam, komunikāciju vadītājam, tirdzniecības speciālistam, cilvēkam ar uzņēmēja spējām un zināšanām biznesa sfērā. Izcilais austriešu ekonomists Jozefs Šumpeters teicis, ka «uzņēmēja griba ir kapitāls», - ar to attīstām ražošanu un veicinām saražoto materiālo vērtību ienākšanu tirgū. Tieši ar to nodarbojas sociālo un humanitāro zinātņu studiju programmu absolventi.
Sociālo un humanitāro zinātņu studiju absolventu pārprodukcija ir mīts, ko mēģina iesakņot sabiedrības domāšanā. Nav datu, kas apstiprinātu šo studiju virzienu absolventu bezdarba īpatsvara pārsvaru salīdzinājumā ar citiem studiju virzieniem.
Piemēram, pērnā gada Ekonomikas ministrijas ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm var lasīt, ka bezdarba izplatība sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību absolventiem (6,2%) ir pat zemāka par vidējo rādītāju augstskolu absolventu vidū (6,8%). Turklāt ievērojami augstāks bezdarbs ir tieši nozarēs, kur tiek runāts par darbaspēka trūkumu, - dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (8,9%), inženierzinātne, ražošana un būvniecība (9%).
Jāievēro zināms balanss, jo ne visi varēs būt inženieri. Jaunietim jādod skaidrs virziens vai ticami dati par to, kuras profesijas ir pieprasītas, lai viņi zinātu, kā rīkoties. Tāpēc svarīgi apzināties, ka sociālo zinātņu bloks ir tikpat būtisks kā jebkura cita tautsaimniecībai nozīmīga nozare. Turklāt jāsaka, ka uzņēmumi tikai pamazām sāk apzināties šādu speciālistu nepieciešamību uzņēmumos un to skaits pieaug, jo bez plānota un sistemātiska mārketinga un pārdošanas, kā arī bez publicitātes aktivitātēm būs arvien sarežģītāk izturēt mūsdienu sīvo konkurenci un sasniegt savu mērķauditoriju.
Aktuāls ir arī jautājums, cik kvalitatīvas studijas augstskolās tiek piedāvātas. Jāpievērš uzmanība tam, lai studiju procesā būtu iespējams apgūt gan praktiskas iemaņas, gan teorētiskās zināšanas.
Jāmin vēl kāds būtisks aspekts. Ikvienam jaunietim nodarbošanās un studiju virziens jāizvēlas, nevis balstoties uz darba tirgus prognozēm, kas ir mainīgas, bet gan vadoties pēc savām spējām un interesēm. Ja cilvēks, kurš pēc dabas ir mākslinieks, studēs tehniskās zinātnes, maz ticams, ka viņš izturēs studiju distanci līdz galam, nemaz nerunājot par panākumiem karjerā.
*Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs