Ar īpatnībām
Starp jaunās valdības ministriem nevienas partijas biedrs nav ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, satiksmes ministrs Aivis Ronis, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kā arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Ne Valsts prezidents Andris Bērziņš, ne premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) to neuzskata par problēmu. Abi ar savu preses pārstāvju starpniecību pauž, ka svarīgāki kritēriji ministru atlasē esot profesionalitāte un pieredze.
Politologi gan uzskata, ka bezpartijiski premjeri nav normālas parlamentāras demokrātijas pazīme. Politologs Ivars Ījabs norāda, ka ir jāņem vērā - Latvijā ir parlamentārā demokrātija «ar īpatnībām». Tai ir raksturīgas vājas partijas, un to rindās ir grūti atlasīt pietiekami spēcīgus kandidātus ministru amatiem. Problēma esot tā, ka Latvijā partijas nekalpo kā politiskās elites treniņnometnes un kadru kalves. Visticamāk, savu lomu nospēlē arī tas, ka cilvēki, kuri domā par nākotni pēc ministra amata pienākumu pildīšanas, apzinās - partijas biedra karte var izrādīties arī trūkums, stāsta I. Ījabs. Aptaujas liecina, ka «partijas ir vienas no visnemīlētākajām institūcijām Latvijā».
Latvijā ministri uzņemas politisko atbildību, tāpēc ir jautājums - ja ministrs nav partijas biedrs, kā viņš var būt politiski atbildīgs, norāda RSU profesore Ilga Kreituse. Turklāt ministriem esot nepieciešama savas partijas politiskā aizmugure. Taču esot jāņem vērā, ka nereti bezpartijiskiem ministriem partijas piederības nav tikai formāli, taču praksē viņi ir vistiešākie partijas ideju realizētāji un partijā nav iestājušies citu apsvērumu dēļ. Arī jaunajā valdībā ir ministri, kuriem nav biedra kartes, bet nav šaubu par viņu saistību ar partiju, - E. Rinkēvičs un R. Ķīlis vēl pirms amata ieņemšanas darbojušies Zatlera Reformu partijā (ZRP), piemēram, iesaistoties tās programmas izstrādē.
Sabiedriskās politikas centra Providus direktore Vita Anda Tērauda piekrīt, ka bezpartijiskam ministram ir problēmas uzņemties politisko atbildību, ko partijas cenšas risināt, katra uzņemoties atbildību par noteiktām nozarēm. Tomēr izpildvaras kvalitātes ziņā var tikai iegūt, ja valdībā strādā profesionāļi. Vidzemes Augstskolas docents Visvaldis Valtenbergs norāda uz citu aspektu - vajadzētu virzīties uz to, ka par ministriem kļūst cilvēki, kuri ievēlēti parlamentā. Latvijā tas nav obligāti, un astoņi no 13 jaunās valdības ministriem arī nav izturējuši vēlēšanu sietu - vai nu tāpēc, ka nekandidēja, vai arī tāpēc, ka neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu. Tomēr, kā uzsver V. Valtenbergs, ministru amata kandidātu piedalīšanās vēlēšanās palielinātu tautas kontroles iespēju.
Signāls visiem
Visvairāk bezpartijisko ministru ir ZRP atbildībā esošajās nozarēs. ZRP līderis Valdis Zatlers to nesaskata kā problēmu un pauž nelielu neizpratni: «Mēs gribam, lai būtu profesionāla valdība, bet tad, kad profesionāļi atnāk valdībā, sakām, kāpēc viņi tur ir.» V. Zatlers arī norāda, ka viņa vadītajai partijai ir tikai trīs mēneši un profesionāļu iesaistīšana partijas rindās prasot laiku. Arī bezpartijiskie ministri atbalstot partiju, tāpēc V. Zatlers uzskata - viņiem tāpat ir ZRP piederība, tikai tā neesot formāla.
Pēc V. Zatlera domām, agri vai vēlu bezpartijiskie ministri pievienosies partijai, taču pašu jauno ministru atbildes Dienai liecina, ka viņi stāties partijās nemaz neraujas. Par šādu iespēju domāt sola D. Pavļuts un E. Rinkēvičs, savukārt R. Ķīlis, A. Ronis un L. Straujuma Dienai atzīst, ka pat neapsverot iespēju stāties partijā. D. Pavļuts īsziņā Dienai raksta, ka viņam vēl esot jāizrunājas ar ZRP valdi un vadību, jo «tas nevar būt nedz spontāns, nedz vieglprātīgs lēmums». «Cienu biedru viedokli, ka man jāstājas, tomēr primāri tiku aicināts kā profesionāls kandidāts,» viņš norāda. E. Rinkēvičs uzskata, ka bezpartijiski ministri «neliecina ne par partiju spēku, ne vājumu». Tomēr neesot noliedzams, ka tas ir signāls visiem, «sākot ar politiķiem, turpinot ar žurnālistiem un beidzot ar sabiedrību kopumā, par to, kādu klimatu esam radījuši, lai mēs vienu dienu nonāktu pie šī jautājuma».
R. Ķīlis norāda, ka viņš nevēlas būt nevienas partijas biedrs, jo ticot cita veida politiskās līdzdalības formām, kas kļūšot nozīmīgākas nākotnē. Savukārt A. Ronis akcentē, ka neredzot sevi politikā ilgtermiņā. Pēc viņa domām, gan globālās, gan lokālās krīzes rezultātā Latvija atrodas tādā vēsturiskā posmā, «kas nākotnē izskatīsies mazliet neracionāls». Viņš, līdzīgi kā politologi, piekrīt tēzei, ka šis partijām nav viegls laiks, kas novedis arī pie liela bezpartijisko ministru skaita, taču tas «neko labu neliecina par Latvijas demokrātiju». A. Ronis sevi politikā redzot šajā neracionalitātes posmā, taču nākotnē, kad situācija būs stabilizējusies, viņš labprātāk nodarbotos ar ko citu.