Nometīs šļirci, kas to zin, kas viņam par slimību,» šokēta ir L. Kupriņenko. Viņas meita Kamila Belova papildina, ka nesen vienam no kaimiņiem tumšajā gaitenī, pieliekot nazi pie rīkles, atņemts mobilais telefons, cits - piekauts. «Vakarā labāk ārā nenākt, jo nevari zināt, kas tur var sēdēt,» saka sieviete, kura ar vīru un diviem bērniem mīt 18 kvadrātmetru lielā istabā bez virtuves, tualetes un karstā ūdens.
Rīgas domē, kas šo «dažādu grupu sociālo dzīvojamo māju» radījusi, tajā izmitinot ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras izliktas no saimnieku dzīvokļiem, un no ieslodzījuma vietām iznākušos, neviens atbildēt par īpašumā notiekošo īsti negrib. Nesen izveidotā darba grupa, kurai jālemj, ko darīt ar mājas lielo 59 260 latu parādu, mēneša laikā pat nav sanākusi uz pirmo sēdi.
Vaino iedzīvotājus
Mājas iedzīvotāji Dienai sūdzas galvenokārt par augstajiem elektrības rēķiniem. Uz visu māju ir tikai viens skaitītājs, un maksa katrai istabiņai tiek aprēķināta pēc tajā dzīvojošo skaita. K. Belovas ģimenē mēnesī sanāk ap 50 latiem. Lai arī viņas istabā ir televizors, dators un mazs akvārijs, sieviete netic, ka tik daudz nodedzina, taču skaitītāja rādījumus namu pārvalde nerāda. K. Belovas mātei netaisna šķiet naudas prasīšana par pirmsskolas vecuma bērniem. «Viņš tak pats sev neslēdz gaismu un televizoru, bet no viņa prasa desmit latu,» rādot uz trīsgadīgo mazdēlu, saka L. Kupriņenko.
«Mazi bērni arī smērē drēbes un ēd! Vai tad viņiem netaisa ēst un nemazgā veļu?» pašvaldības apsaimniekotāja Ķengaraga nami administrācijā atsaka Evija Kolberga. Iespēju taisnīgāk sadalīt maksājumus viņa neredz un pirms iedzīvotāju uzklausīšanas aicina «ņemt vērā šo cilvēku godaprātu». Gandrīz visi esot ļaunprātīgi nemaksātāji. K. Belova iebilst, ka tik lielus rēķinus tiešām nespēj samaksāt.
Pārvaldniece Gunta Celma apliecina, ka istabiņai elektrības rēķins var sasniegt 50 latu mēnesī, taču īrnieki bez iemesla dedzinot plīti un tecina ūdeni. Pie mājas bēdīgā stāvokļa par 99% arī vainīgi esot iedzīvotāji, jo paši demolējot un atstājot nepieslēgtas virtuves un tualetes.
Smags kontingents
«No cietuma atbrīvotie, bezpajumtnieki, vispār smags kontingents, kas arī nosaka visu noskaņojumu,» saka Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava, kura dzīvojamo māju raksturo kā «ne no vieglajām». Tur šogad fiksēti jau 32 dažādi notikumi, pamatā konflikti, ģimenes strīdi, narkotiku lietošana, miesas bojājumu nodarīšana.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa apgalvo, ka savulaik, kad bija «masveida izlikšana no dzīvokļiem», trūcīgās ģimenes ar maziem bērniem un bijušos cietumniekus nebija kur citur izmitināt. Pēdējā laikā gan jauni īrnieki klāt nāk «ārkārtīgi retos gadījumos».
Pirms trim gadiem māja nokļuva tiesībsarga redzeslokā. Pēc tā iebildēm pašvaldība ieguldīja 33 523 latus sanitārā un tehniskā stāvokļa uzlabošanā. Taču nu jau atkal prasās pēc remonta. Atjaunot darbā dežurantu, ko atlaida pagājušā gada sākumā, kad bankrotēja pirmā stāva frizētava, par kuras nomas maksu tas tika algots, namu pārvalde nevarot atļauties un sūta pie domes. Taču Ā. Stabiņa uzskata, ka izdemolētās telpas jāpieskata apsaimniekotājam. «Tur ir brīva piekļūšana jebkuram no ielas un jebkurš var koplietošanas telpās sildīties vai darbināt plītiņas, bet maksu par apkuri un elektrību sadala tikai uz deklarētajiem,» viņa skaidro.
Norīkot apsardzi varētu domes darba grupa, kas lems par šīs un citu līdzīgu māju likteni. Tās vadītājs Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) sola pirmo sēdi sasaukt tuvākajā laikā un apskatīt kopmītnes klātienē.