Premjers V. Dombrovskis (Vienotība) ir pirmais politiķis, kas atkāpās, «uzņemoties morālu un politisku atbildību». Tas liedz vēlreiz pretendēt uz premjera amatu, taču viņa pārstāvētā Vienotība ir gatava uzņemties atbildību arī par nākamās valdības veidošanu.
Trešdienas rītā, kad premjers V. Dombrovskis vēl uzstājās LNT raidījumā 900 sekundes, nekas vēl neliecināja, ka dažas stundas vēlāk viņš paziņos par demisiju. Tas notika pēc tikšanās ar Valsts prezidentu A. Bērziņu, un daudzi procesa vērotāji uzskata, ka prezidents ir piespiedis tā rīkoties. Notikušais bija pārsteigums arī partijas biedriem. V. Dombrovskis tikai no Melngalvju nama, kur notika tikšanās ar A. Bērziņu, piezvanījis Vienotības priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim un to paziņojis. Kolēģi atzīst, ka ar katru dienu pēc pagājušajā ceturtdienā notikušās Zolitūdes traģēdijas pieauga spriedze un valdības vadītājam aizvien grūtāk ir bijis veikt savus pienākumus. V. Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijā ir nepieciešama «jauna valdība, kurai ir dots uzticības kredīts un ir Saeimas vairākuma atbalsts». Labējo partiju politiķi sagaidīja, ka arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) rīkosies tāpat kā premjers, bet viņš paziņoja, ka neplāno atkāpties.
ZZS ir jautājumi
Koalīcija jau atradās sarežģītā situācijā. Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK pēc atteikšanās no sadarbības ar pašas deleģēto tieslietu ministru Jāni Bordānu, kuram premjers uz laiku deva iespēju turpināt darbu, paziņoja, ka koalīcijas līgums tai vairs nav saistošs, un atsevišķos balsojumos, bloķējoties ar opozīciju, pagājušajā nedēļā arī nodemonstrēja, kas valdību sagaida. Ar to var skaidrot Vienotības līderu vēlmi nākamo valdību veidot uz plašas labēji centriskās koalīcijas bāzes, jo tā mazinātos iespēja kādai vienai partijai diktēt noteikumus. Tas nozīmē, ka koalīcijai, kurai kopā ar neatkarīgajiem deputātiem ir 56 balsis, Vienotība aicinās pievienoties Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) ar 13 deputātiem. No ZZS savulaik Saeimā ievēlēja arī prezidentu A. Bērziņu, tāpēc notikušo atsevišķi politiķi saista arī ar prezidenta interesi iesaistīt valdībā ZZS.
Pēc Saeimas vēlēšanām ZZS bija gatava iesaistīties valdībā, taču toreiz Reformu partija (RP), novelkot sarkanās līnijas, to liedza, atgādina ZZS līderis Uldis Augulis. Viņam ir par maz, ka par sarkano līniju atcelšanu ir paziņojis RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters. ZZS šādu paziņojumu pirms sadarbības ar tagadējo koalīciju sagaida no visiem RP deputātiem. ZZS lems, kā rīkoties, ja šādu uzaicinājumu saņems. Taču iekļaušanos valdībā apgrūtinātu tas, ka nākamā gada valsts budžets ir pieņemts bez ZZS balsīm, un partiju neapmierina tas, kādā finanšu situācijā šobrīd ir pašvaldības. Salacgrīvas novada domes priekšsēdis Dagnis Straubergs (Reģionu alianse) atzina, ka valdības demisija rada bažas, jo finiša taisnē iziet sarunas par Eiropas Savienības fondu nākamā plānošanas perioda finansējumu. Sarunām ar aizejošiem ministriem nebūs tā svara. «Es par šo situāciju neaplaudēju,» atzīst D. Straubergs, bet ar izpratni vērtē premjera atbildīgo soli, lai gan esot iespaids, ka tā rīkoties pieprasījis prezidents.
Gatavojas plašai koalīcijai
V. Dombrovska valdība turpinās strādāt līdz jaunas valdības apstiprināšanai. Konsultācijas par koalīcijas veidošanu partijas sāks nākamajā nedēļā, ko skaidroja ar to, ka Latvijā šī ir sēru nedēļa. Arī Valsts prezidents A. Bērziņš nedēļas nogalē gatavojas doties uz Austrumu partnerības samitu Viļņā. Var gan paredzēt, ka neformāli pirms iznākšanas televīzijas kameru priekšā politiķi tomēr būs konsultējušies par turpmāko taktiku.
Pēc valdības demisijas Saeimā atjaunot deputāta mandātu būs iespēja premjeram V. Dombrovskim un ministriem Edmundam Sprūdžam un Vjačeslavam Dombrovskim (Reformu partija), kā arī Andrim Vilkam, Artim Pabrikam un Ilzei Viņķelei (Vienotība). Ja saglabājas esošā koalīcija, var pieļaut, ka kāds no viņiem var amatu saglabāt. Politologs J. Ikstens uzskata, ka Vienotības rindās ir premjera kandidāti, piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks vai Saeimas priekšsēde S. Āboltiņa. Vienotības vadošie politiķi apstiprina tikai to, ka šim postenim virzīs cilvēku ar augstu reitingu. Sociālajos tīklos jau izskan mudinājumi aicināt atgriezties Latvijā eirokomisāru Andri Piebalgu.
Visi koalīcijas partneri uzsver, ka vispirms ir jāsagaida Valsts prezidenta A. Bērziņa viedoklis, jo viņš izvēlas personu, kurai uzticēt valdības veidošanu. «Prezidentam ir bijusi zināma ietekme uz Valda Dombrovska lēmumu, tāpēc būtu pareizi sagaidīt viņa viedokli,» sacīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kura partijai «ZZS nav nepārvarama sarkanā līnija». Taču tiem, kas plašā koalīcijā cer mazināt Nacionālās apvienības diktātu, R. Dzintars atbild, ka «ar visiem pieejamajiem līdzekļiem mēs turpināsim cīnīties par savām idejām». Reformu partija šo pārmaiņu iespaidā var būt vislielākā zaudētāja - kad veidoja valdību, tai bija 22 deputāti (tagad 16) un iespēja vadīt piecas ministrijas. RP līderis E. Demiters, kuru ziņa par premjera paziņojumu sasniedza brīdī, kad viņš kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidāti Zandu Kalniņu-Lukaševicu tikās ar Lielo pilsētu asociāciju, «neizslēdz nevienu iespēju», bet plašākus komentārus sniegs nākamajā nedēļā.
V. Dombrovskis ir premjera amatā kopš 2009. gada 12. marta, viņa pirmajā koalīcijā bija arī Tautas partija, kas no tās aizgāja, atstājot premjeru ar mazākumvaldību. Toreiz V. Dombrovska uzticamais sabiedrotais bija Zaļo un Zemnieku savienība, kuras prasības 2010. gada 3. novembrī apstiprinātajā valdībā pakāpeniski pieauga, un 2011. gadā sadarbība jau kļuva apgrūtinošāka. Arī toreiz koalīcijas līgums vairs netika ievērots. Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām 2011. gada rudenī V. Dombrovskim trešo reizi uzticēja veidot valdību, kuru apstiprināja 25. novembrī.