Taču šobrīd, stāstu krājuma Kaka un pavasaris sakarā, īpaši jau piefiksējot internetā lasāmos komentārus pie grāmatu jaunumiem, šķiet, ka varen daudzu tautiešu attīstība beigusies apmēram fekālajā līmenī. Dzirdot vārdu «kaka», viņi reaģē kā Viktorijas laika vecmeitas, ķiķinot, novēršoties un aizmirstot (ja, protams, ir zinājuši...), ka šis te pats Andruss Kivirehks ir vēl vairāku arī latviski lasāmu grāmatu autors, kura darbi savā literārajā krāšņumā un novitātē ir tiešām pārsteidzoši, sirsnīgi un lieliski - Vīrs, kas zināja Čūskuvārdus, Lote no Izgudrotāju ciema, Sirli, Sīms un noslēpumi, Rijkuris jeb Novembris. Un ko nu? Sacīsiet bērniem, ka Lotes autora jaunākā grāmata nav grāmatplaukta cienīga, jo jūs, visu varošie tēti un mammas, netiekat galā ar nosaukuma pieņemšanu?
Tie, kas, nosaukuma izbijušies, nolēmuši grāmatai nepieskarties - žēl, jums secen ies daudz labu emociju. Tiem, kas nebīstas, pastāstīšu, ka kaka jau nemaz nav vienīgā varone šajā mīļgrāmatā. Te mājo arī suns, kurš rudenī met spalvu, bet pavasarī izplaukst ziedos, zeķes perētājas, kas noklīdušas bezrūpīgam tētim, vecmāmiņa, kas savā vecpilsētas dzīvoklī kā mājdzīvniekus audzē spokus, vabolēns Pēteris, kas ilgi gatavojies darbam zoodārzā, lauva, kas izgrezno palmas ar ļoti īpašiem, uzraugāmiem Ziemassvētku rotājumiem, prezidents cimds, kurš spiež astes zivīm, un vēl, un vēl... Katrā no trīsdesmit pasakām mājo visdažādākās radības, kurām ir savas, interesantas un izzināšanas vērtas dzīves. Lai gan Andrusa Kivirehka rakstnieka skats ir pavisam mūsdienīgs, viņa pasakas bez lielas minstināšanās var likt blakus arī latviešu lasītājam tik labi zināmu autoritāšu kā H. K. Andersena, T. Jānsones, A. Lindgrēnes u. c. labākajiem darbiem - un kamēr vēl būs cilvēki, kas, paši lasīdami, mācīs to arī saviem bērniem, Kaka un pavasaris būs bērnības mīļāko pasaku skaitā.
Grāmatā sastopams arī burvīgs pasaku cikls par Vili bērnudārzā. Lai gan tajā ir tikai dažas pasakas, tomēr tās ne vien uzjunda jaukas bērnības atmiņas, bet arī ļauj savādāk sadzirdēt savu pašu mazo zeperu stāstus atceļā no dārziņa laikā, kad paši piekusuši, bērni piekusuši un uz visiem stāstiem vecāks ietrenēti ieinteresēti laipnā balsī atbild: ak tā? Un ko vēl darījāt? - pat īsti stāstītajā neieklausoties. Lasot bērnam priekšā Viļa piedzīvojumus, iespējams, uzzināsiet šo to jaunu arī par savējiem. Miniet: ko bērnudārzā dara Ēdamtante? Kā pazīt savvaļas radības? Kāpēc vadītāja sēž savā kabinetā un nenāk laukā?
Šī ir grāmata, kas palīdzēs audzināt priecīgu, vērīgu un saprātīgu jaunu cilvēku, attīstot viņa paša fantāziju un rādot, ka ne viss vienmēr ir tāds kā izskatās. Lai gan kaka, mīļie (kādas šausmas!) tomēr ir un paliek kaka pat Kivirehka grāmatā. Nekādu apburto princešu un tamlīdzīgu ierastu blēņu. Viss kā dzīvē, ja uz to skatās ar burvja vai rakstnieka acīm.