Par Kanādu saka, ka šajā valstī hokeju ar pusspēku nemaz nevarot spēlēt. Ap ripas spēli ir sacelta tāda ažiotāža, ka visi raujas no pirmās līdz pēdējai minūtei. Redzot, ar kādu sportisko niknumu un apņēmību iesildīšanās laikā laukumā izslidoja Krievijas hokeja izlase, kļuva skaidrs, ka jānotiek brīnumam, lai Latvijas hokejisti šos grandus apturētu. Kaut neliela iespēja būtu bijusi, ja izdotos izturēt sākuma spiedienu. Diemžēl jau 8.minūtē bija 0:2. Var raidīt zibeņus tiesnešu virzienā, taču NHL spēles redzējušie piekritīs, ka aiz okeāna pretinieku var pielipināt pie apmales un svilpe klusēs, turpretī par mazāko ķeksēšanu no aizmugures sekos divu minūšu noraidījums. Krievija bija ātrāka, un attiecīgi tiesneši spēlēja par labu komandai, kura uzbruka.
Bēdīgākais bija tas, ka izšķirošo lūzumu krievi panāca nevis ar žilbinoši izspēlētām kombinācijām, bet piezogoties no aizmugures vai arī nadzīgi pārtverot piespēles. Aizsargu pāris Rodrigo Laviņš un Guntis Galviņš turpināja spēlēt KHL čempionāta ātrumā, un tā bija abu lielākā kļūda. Arī ātrais Miķelis Rēdlihs pie apmales tika pārsteigts nelaikā.
Patīkami bija tas, ka šajā līmenī ļoti solīdi izskatījās Rīgas Dinamo treneru kolektīva nenovērtētais Gints Meija. Pēc viņa drošajiem apvešanas manevriem Krievijas zonā Armandam Bērziņam pirmajam bija reāla iespēja pārspēt Jevgeņiju Nabokovu. Ar Lauri Dārziņu un Miķeli Rēdlihu kopīgu valodu īsti neatrada abiem piespēlētais Aleksejs Širokovs. Uz nākamo spēli treneri sola izmaiņas, un, visticamāk, svaigas asinis tiks ieplūdinātas tieši «melnajā» maiņā. Lielu alternatīvu gan nav. Gandrīz vai tikai ceturtās maiņas centrs Armands Bērziņš, vai arī centrā vieta tiks ierādīta Kasparam Daugaviņam.
Pati galvenā spēle būs ceturtā, tāpēc treneriem nevajadzētu baidīties pieņemt drosmīgus lēmumus.