Pētot blogu tematiku, Diena secināja, ka tie pamatā iedalāmi četrās grupās. Pirmo veido blogi, kuri pretendē uz sabiedriski politisku nozīmību, piemēram, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis videoblogā stāsta par ministrijas reorganizācijas plāniem, bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis blogā aicina iedzīvotājus izteikt ierosinājumus valdībai. Otrā grupa ir blogeru iespaidi par koncertiem, teātra izrādēm, filmām un grāmatām. Trešo grupu pārstāv praktisko padomu blogi, ko raksta kulinārijas, modes, automašīnu un daudzu citu jomu entuziasti par savu tuvo tēmu. Pēc portāla www.draugiem.lv pārstāvja Jāņa Palkavnieka teiktā, tieši šī blogu grupa kļūst aizvien populārāka, blogeri eksperti iegūst aizvien lielāku autoritāti un stiprāku lasītāju uzticību. Ceturtajā grupā ietilpst ļoti personiski blogi, kuros rakstītāji dalās savos emocionālajos pārdzīvojumos.
Pirms dažiem gadiem blogus veidoja autora rakstīts teksts, patlaban interneta dienasgrāmatas tiek bagātīgi izdaiļotas ar fotogrāfijām un videomateriāliem, uzsver Jānis Palkavnieks.
Atklāj medicīnas ikdienu
Iespaidus par pirmo prakses dienu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā jelgavniece Tatjana Fjodorova (23), kura mācās Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīniskajā koledžā, nekavējoties izklāstīja savā blogā, ko viņa raksta interneta portālā www.irc.lv ar segvārdu Tatka. «Protams, nerakstīju pacientu vārdus vai diagnozes, tikai novērojumus, kā cilvēki izturas pret neatliekamo medicīnisko palīdzību,» stāsta topošā feldšere, kura uzrakstījusi jau vairāk nekā 600 blogu par dažādām tēmām, to vidū sociālpolitiskām problēmām. Tatjana uzsver, ka grib blogā stāstīt par to, ar kādām grūtībām sastopas mediķi un pacienti tā iemesla dēļ, ka no Latvijas izbraucis ļoti liels skaits iedzīvotāju. «Slimnīcā bija nonākusi meitene ar traumu, saņēma nepieciešamo medicīnisko palīdzību, bet tad sākās problēmas. Viņai te Latvijā neviena tuvinieka nav, visi izbraukuši strādāt uz ārzemēm, pacientei nebija pat cilvēka, kam piezvanīt, lai atbrauc pretī uz slimnīcu un aizved mājās vai vismaz lai tīras drēbes atgādā,» atceras jaunā mediķe.
Tatjana blogu sāka rakstīt visai bieži izplatīta iemesla dēļ - personīgo attiecību krīzes brīdī, pēc šķiršanās no vīra, ar kuru kopā bijusi no agras jaunības. «Sāku blogot 2009. gada vasarā. Jutos vientuļi, man blakus nebija neviena, kas uzklausītu, jo šķiršanās laikā attālinājos arī no savas ģimenes. Sākumā man pat nebija svarīgi, lai kāds lasītājs atbild, gribēju tikai izteikt, ko jūtu,» emocionāli pauž blogere un piebilst, ka rakstīšanas process viņai paticis vienmēr. Pirms blogošanas Tatjana gadiem ilgi rakstījusi dienasgrāmatu. Blogere stāsta, ka vienmēr nēsā līdzi pildspalvu, jo pat koncertā, klausoties mūziku, labprāt fiksējot rakstveidā savus iespaidus. «Klubi man nepatīk tāpēc, ka pieticīgais apgaismojums un skaļā mūzika traucē rakstīt,» smejas Tatjana un atklāj, ka rakstījusi gan dzeju, gan prozu un sapņo par savas grāmatas izdošanu vismaz tik lielā tirāžā, lai varētu to izdalīt draugiem, bet savu nākotni domā saistīt ar medicīnu, neaizmirstot arī rakstīšanu.
Tatjana novērojusi, ka vietni www.irc.lv apmeklē cilvēki, kuri labi izprot viņas blogu domu. Ievietojot savu rakstīto www.delfi.lv, blogere, lasot komentārus, secinājusi, ka «daudzi cilvēki nesaprot, ko esmu domājusi, ko cenšos pateikt».
Jāapbur lasītāji
Tieši lasītāju iegūšana ir viena no blogeru lielākajām problēmām, jo internetā informācijas ir ārkārtīgi daudz, konkurence - milzīga. Blogam lasītājus var piesaistīt un noturēt ar interesantu saturu, uzskata viens no pazīstamākajiem Latvijas blogeriem baltaisruncis jeb Uldis Rozenfelds un piebilst, ka blogus cilvēki lasa, jo «ar autoru iespējams nodibināt ātru komunikāciju un turpināt saziņu diskusijās».
Tam piekrīt arī literatūras kritiķe Bārbala Simsone: «Lasītāju piesaista gan praktiski bezmaksas pieejamība, gan fakts, ka interneta vide sniedz iespēju nekavējoties paust savu viedokli par izlasīto. Tas nodrošina teju vai momentānu atgriezenisko saikni un sniedz iespēju «plosīties» tiem, kurus šķietami anonīmā atmosfēra rosina izteikties par visu neatkarīgi no kompetences līmeņa.» Viņa arī uzskata, ka par kultūras jomu rakstošos cilvēkus «internetam piesaista fakts, ka publicēšanās iespējas drukāto kultūras izdevumu nelielā skaita dēļ ir ierobežotas, bet internetā šādu ierobežojumu nav.»
U. Rozenfelds uzskata, ka blogu ietekme Latvijā tuvākajā laikā būtiski nepieaugs, jo «pagaidām blogeru vidū nav parādījusies tik spēcīga personība, kas spētu ietekmēt sabiedrisko domu, turklāt maz ir tādu interneta dienasgrāmatu veidotāju, kuriem izdodas blogu uzturēt ilgtermiņā».