Ministru kabineta komiteja vakar atlika VM sagatavoto grozījumu virzību. Nobremzētās izmaiņas paredz arī to, ka alkohola akcijas varēs organizēt tikai īpašās pašapkalpošanās zonās vai vietās, kur tā mazumtirdzniecība organizējama individuāli. Tāpat ražotājiem būs stingrāki nosacījumi, organizējot noteiktus sporta un izklaides pasākumus. Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) aģentūrai LETA jau izteikusies, ka iecere ir atbalstāma, taču tajā ir vēl precizējamas lietas.
Asākās diskusijas publiskajā telpā bijušas par cilvēku parādīšanos alkohola reklāmās. Sākotnēji VM bija iecerējusi, ka tajās nedrīkstēs parādīties mūziķi, dziedātāji, aktieri un sportisti, taču kultūras darbinieki pret to iebilda, norādot, ka tas ir diskriminējoši. Vēlāk nolemts šo prasību attiecināt uz visiem.
Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers Dienai atzīst, ka cilvēka iesaistīšana reklāmas rullītī ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā radīt iedarbīgu vēstījumu. «Ja cilvēkam ir vajadzīgs noteikta veida pakalpojums vai prece, viņš bieži skatās uz sev līdzīgiem, kas var pateikt priekšā. Ja tu nezini, ko šodien darīt, un tev kāds priekšā pasaka, ka būtu labi iedzert, tu, iespējams, padomāsi - kāpēc ne,» norāda I. Austers un piebilst, ka reklāma kopumā bieži atrisina cilvēka nenoteiktību kādā situācijā. Cilvēka seja reklāmā ir spēcīgs ierocis, jo patērētājs uzticas tam, kas viņam ir līdzīgs. Tai pašā laikā profesors norāda, ka reklāmas industrijas speciālisti ir pietiekami spēcīgi, lai varētu izdomāt alternatīvu uzrunāšanas veidu, kas nemazinātu efektu: «Piemēram, dialogs reklāmā jau pats par sevi dod daudz ko, pat ja tu cilvēkus neredzi.»
Reklāmas aģentūras Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks ir līdzīgās domās, uzsverot, ka ir ļoti daudz citu veidu, kā produktu padarīt iekārojamu. «Ja cilvēks iet uz veikalu, viņš, visticamāk, vēlas pirkt pudeli, nevis cilvēku,» viņš saka un norāda, ka pieprasījumu pēc konkrēta produkta vairāk nosaka cits kritērijs - patīk vai nepatīk. «Produktu padarīt gribamu var tikai ar vārdiem - kaut vai ar vienu labu dzejoļa rindiņu, ar vienu labu pudeles fotogrāfiju. Ir miljoniem veidu, kā cilvēkos radīt emocijas,» saka Ē. Stendzenieks. Viņaprāt, ar aizliegumiem ministrija nespēs panākt alkohola patēriņa mazināšanos. «Aizliegumi īpaši nedarbojas posttotalitārajās valstīs, kur ikviens ir uzaudzis ar iedzimtu pretreakciju pret jebkāda veida aizliegumiem,» viņš saka un aicina padomāt, vai jau esošie daudzie ierobežojumi, kas pieņemti kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, ir mazinājuši alkohola patēriņu.
Ē. Stendzenieks arī pieļauj, ka alkohola patēriņam ir saikne ar sabiedrības attieksmi pret sistēmu kopumā. Jo cilvēki ir neapmierinātāki ar sistēmu un apstākļiem sev apkārt, jo vairāk viņi rīkojas pretēji sistēmas ieteiktajam. Kā piemēru viņš min veiksmīgo pretsmēķēšanas kampaņu ASV Ifect truth (inficēt taisnību). Tajā jaunieši tika uzrunāti visai neierastā formā: «Lielo tabakas korporāciju vadītāji tika parādīti kā manipulatori, kuri tikai to vien vēlas, lai jaunieši uzķertos uz viņu jau iepriekš izstrādātas shēmas. Pēc šīs kampaņas jaunieši beidzot sāka dumpoties nevis pret valsti, bet pret tabakas korporācijām,» norāda reklāmas speciālists.
Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa uzskata, ka kopumā ministrijas iniciatīva ir apsveicama, lai gan arī viņai nav īstas skaidrības, kā cilvēku neesamība reklāmās mazinās alkohola patēriņu. «Vai Latvijā ir veikti kādi pētījumi par to, cik liela ir šādas reklāmas loma?» viņa jautā. I. Mauriņa uzskata, ka efektīvākais veids būtu iedzīvotājus izglītot par alkohola postošajām sekām. Tāpat viņa pieļauj akcīzes nodokļa celšanu ar nosacījumu, ka tiek veikti papildu pasākumi, lai mazinātu iespēju iegādāties nelegālo alkoholu.