Grūti iedomāties lielāku kaitējumu Latvijas tranzīta nozares un īpaši ostu attīstībai, reputācijai un konkurētspējai par to, ko tai ir nodarījuši dažādu oligarhisku grupējumu «kari» par ietekmi tranzīta biznesā ar uzņēmumu vardarbīgu pārņemšanu Ventspilī, nebeidzamie Lemberga kunga tiesvedības procesi Londonā simtu miljonu apmēros ar lielo Latvijas tranzīta uzņēmumu akcionāriem, viņa kriminālprocesi Latvijā ar aizdomām, ka šajā nozarē caur ofšoriem pievāktā nauda tiek izmantota Latvijas politisko lēmumu nopirkšanai un pat mediju uzpirkšanai. Tāpēc, dzirdot no visu šo stāstu galvenā varoņa pārmetumus par Reformu partijas nodarīto kaitējumu tranzīta nozarei, nāk prātā viena Francijas prezidenta teiciens par garām palaisto lielisko iespēju paklusēt.
Pirmkārt, par slaveno Financial Times izdotā žurnāla fDi Magazine pētījumu, ko Lemberga kungs piesauc kā mantru, lai pamatotu objektīvu novērtējumu Ventspils ostas līdzšinējai darbībai. Jautājums, kas rodas uzreiz: kāpēc žurnāls fDi Magazine ir tie labie ārzemnieki - ostu vērtētāji, bet Ārvalstu investoru padome Latvijā vai Amerikas Tirdzniecības palāta, vai Pasaules banka - sliktie?
No uzaicinātajām 600 brīvajām ekonomiskajām zonām 120 valstīs pētījumā piedalījās un informāciju iesniedza tikai 56 zonas. Rezultātā publicētas TOP 50 zonas 24 valstīs. Pētījumā piedalījušos valstu loks arī salīdzinoši eksotisks (Bangladeša, Filipīnas, Maroka utt.) un īsti neapstiprina vērā ņemamu to dalībnieku klātbūtni, ar kuriem Latvijas zonām reāli būtu jākonkurē. No Eiropas Savienības pētījumā pārstāvētas tikai 4 valstis: Latvija, Lietuva, Polija un Lielbritānija. Taču interesantākais seko! Uzminiet, kādu piecu ostu starpā Ventspils atzīta kā otrā labākā? Kā TOP piecnieka ostas šajā pētījumā bez Ventspils minētas Maroka, Maurīcija, Bahreina un Omāna. Nav ne Singapūras, ne Roterdamas, ne Hamburgas un citas, kas tiešām ir pasaules vadošās ostas.
Pētījumu dalībnieki paši iesniedz informāciju par savu darbību. Tātad var secināt, ka tas ir brīvo zonu «pašnovērtējums», kur zonas tiek aicinātas atbildēt uz jautājumiem par sevi, un pēc tam atbildes skata pieci žūrijas locekļi. Respektīvi, tāds kā pasākums, kurā paši gādā sev godalgas. Domāju, ka laba ideja, no kuras iedvesmoties arī Ventspils Brīvostas regulāri apmaksātajai avīzei Ventas Balss, kas arī varētu Ventspils ostu vērtēt konkurencē ar Kuivižu ostu.
Gluži vienkārši tāpēc, ka Pasaules Banka (PB) līdz šim ir jau vērtējusi Latvijas ostu un tranzīta/loģistikas nozares konkurētspēju un ir to darījusi ļoti izvērsti un objektīvi, vērtējot 155 pasaules valstis vairākus gadus pēc kārtas kopš 2007. gada. Un, lūk, mums par lielu nožēlu šo vairāku gadu garumā Latvijas loģistikas nozares konkurētspējas indeks ir nogāzies no 42. vietas uz 76. vietu.
Un visbeidzot tik ļoti reklamētie dati par kravu apgrozījuma pieaugumu Latvijas ostās. Būsim objektīvi - vai tas ir ostu pārvalžu vai tomēr uzņēmēju nopelns? Vai kravas nāk pateicoties vai tomēr par spīti ostu pārvalžu darbam un pateicoties pasaules tirgus pieprasījumam un Latvijas ostu ģeogrāfiskajam izvietojumam? Ne jau Lembergs, Sormulis vai Loginovs ieved un pārkrauj tās kravas. To dara uzņēmēji, un daudzi no viņiem saka, ka nav apmierināti ar biznesa vidi ostās.
Reformu partija jau šā gada sākumā piedāvāja apspriešanai koalīcijas partneriem un Saeimas deputātiem to problēmjautājumu loku, kuru risināšanai nepieciešami grozījumi Likumā par ostām un kuriem tik izmisīgi pretojas Lemberga k-gs un viņa sabiedrotie. Lūk, īss priekšlikumu uzskaitījums:
- Precīzs regulējums, kādos gadījumos ostu pārvalde var nodarboties ar uzņēmējdarbību.
- Ostu pārvalžu darbības caurskatāmība un atklātība, nodrošinot, pirmkārt, vispārpieejamu informāciju par ostu valdes sēdēs lemto, otrkārt, privātpersonu, komersantu tiesības tikt uzaicinātam un uzklausītam valdes sēdēs, ja valde plāno pieņemt ar personu saistītu lēmumu.
- Tiesu kontrole pār ostu pārvalžu lēmumiem, jo šobrīd tikai daļai no ostu pārvalžu lēmumiem likumā paredzēta Administratīvās tiesas kontrole.
- Komersantu nodrošināšana ar infrastruktūras pieejamību, jo šobrīd ir aktuālas problēmas un sūdzības saistībā, piemēram, ar pieejamību elektroapgādes infrastruktūrai, sliežu ceļiem.
Un pasakiet vēl, ka tās būtu neloģiskas, kaitīgas un nevajadzīgas reformas!
Un tagad par visnekaunīgākajiem meliem - par to, ka RP grib privatizēt ostas. Neviena RP amatpersona, ministrs, deputāts nekad nav runājuši par ostu privatizāciju. Par nožēlu jāatzīst, ka par to visskaļāk runā cilvēks, kurš pats pa kluso un izmantojot savu dienesta stāvokli, iespējams, de facto jau esot privatizējis vienu no svarīgākajām Latvijas ostām.
RP runā par pretējo - kā vislabāk ostās stiprināt valsts interešu ievērošanu, kā panākt lielāku lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību, lai nodrošinātu zināmu atskaitīšanos par katru lēmumu, par katru brīvostu iztērēto peļņas latu. Kā panākt, lai osta ne vien izmanto valsts infrastruktūru un nekustamo īpašumu, bet arī atdod valstij daļu no peļņas, kas iegūta, izmantojot valsts īpašumu, jo šobrīd ostas valstij tiešā veidā par to nemaksā pilnīgi NEKO! Visas iekasētās nomas maksas, pilotu, kanāla nodevas paliek ostu rīcībā, un tās līdz šim šo naudu ir tērējušas vienīgi pēc saviem ieskatiem, tai skaitā, pērkot dārgus auto, izmaksājot neargumentētas prēmijas un apmaksājot apšaubāmus mediju līgumus.
* Ārlietu ministra padomniece, Reformu partija