Pāvests pauda cerību, ka «Dieva gaisma» palīdzēs kubiešiem veidot atjaunotu un saskaņas pilnu sabiedrību. «Nevienam nevajadzētu justies izslēgtam no šī aizraujošā uzdevuma savu pamattiesību ierobežojuma dēļ,» Romas baznīcas galvas teikto citēja ziņu aģentūra AFP.
Pēc tikšanās ar komunistisko politisko uzskatu aizstāvi F. Kastro no vizītē uzsvērtā aicinājuma uz reformām pāvests pievērsās ASV nosodījumam. Viņš kritizēja ASV noteikto embargo, ko Kuba bieži vainojusi savās nedienās. «Ierobežojoši ekonomiskie pasākumi, kurus uzspiež valsts no malas, netaisni nospiež tautu,» uzsvēra Romas katoļu baznīcas galva.
Lai gan opozicionāri cer, ka pāvesta vizīte sekmēs plašākas politiskās brīvības un reformas vienpartijas valstī, vara šādu iespējamību nekavējoties centās kliedēt. «Kubā nebūs politisko reformu,» uzsvēra viceprezidents Marino Muriljo. «Mēs runājam par Kubas ekonomiskā modeļa modernizāciju, lai padarītu mūsu sociālismu konkurētspējīgāku.»
Simtiem tūkstošu cilvēku pulcējās galvaspilsētā Havanā, lai noklausītos pāvesta brīvdabas misi. «Esmu ieradies šeit, lai uzklausītu viņa vārdus, gudros vārdus kubiešu tautai. Tas mums palīdz. Tas sniedz mums vienotību,» aģentūrai Reuters norādīja kubietis Karloss Herera.
Tā ir tikai otrā Romas katoļu baznīcas galvas vizīte komunistiskajā valstī. 1998. gadā tur viesojās Benedikta XVI priekšgājējs Jānis Pāvils II. Jāpiemin, ka līdz tam valstī četras desmitgades oficiāli dominēja ateisms.
Lai gan formāli lielākā daļa kubiešu ir katoļi, tikai 10% no 11 miljonu lielās populācijas atzīst, ka ikdienā praktizē ticību. Tomēr pāvesta vizīte gaidīta ar lielu nepacietību, saskatot Romas katoļu baznīcas vadītājā autoritāti, kas spētu sekmēt politiskās un pilsoniskās brīvības valstī.