Žurnālisti gan publikācijās jau uzdod jautājumu, vai pāvesta solītā neiecietība attieksies arī uz bīskapiem, kas līdz šim pievēruši acis uz sūdzībām par priesteru pāridarījumiem bērniem savās diocēzēs.
Pāvests Francisks arī pavēstījis, ka satiksies ar astoņiem garīdznieku vardarbības upuriem un kardinālu Šonu Patriku O'Meliju, kurš vada Vatikāna izveidoto priesteru seksuālo noziegumu izmeklēšanas komisiju. Katoļu baznīcas vadība bija spiesta reaģēt uz ANO nesen publiskoto ziņojumu, kurā Vatikāns tika apsūdzēts sistemātiskā «baznīcas reputācijas piesegšanā tā vietā, lai asi aizstāvētu bērnus, kas bijuši garīdznieku upuri». Ziņojumā tika pārmests, ka baznīcas augstākā vadība pārcēlusi seksuālā vardarbībā vainotos priesterus uz citām draudzēm tā vietā, lai padzītu viņus no garīdznieku amata vai nodotu likumsargāšanas iestādēm.
Šī būs pirmā reize, kad pāvests tiksies ar garīdznieku seksuālās vardarbības upuriem kopš viņa ievēlēšanas par katoļu baznīcas galvu 2013. gada martā.
Pēdējos gados atklātībā nonākusi informācija par garīdznieku pastrādātajiem noziegumiem katoļu draudzēs daudzās pasaules valstīs. 2012. gadā Vācijā priesteris Andreass L. atzinies, ka desmit gados izdarījis seksuālus pārinodarījumus trim zēniem vismaz 280 reižu.
ASV milzīgu sašutuma vētru izraisīja liecības par divu Bostonas priesteru noziegumiem, kas veikti deviņdesmitajos gados.
2010. gadā no amata atkāpās Briges bīskaps Beļģijā pēc tam, kad atklātībā nonāca informācija, ka viņš gadiem ilgi veicis seksuālus noziegumus pret kādu altārzēnu.
2010. gadā Itālijas katoļu baznīca atzina, ka desmit gadu laikā saņemtas sūdzības par vairāk nekā 100 priesteru pedofilijas incidentiem.
2009. gadā īpašs ziņojums Īrijā atklāja, ka katoļu baznīcas pārvaldītajās skolās visa XX gadsimta laikā seksuāla un psiholoģiska vardarbība pret audzēkņiem bijusi endēmiska parādība.