Cirka direktore Lolita Lipinska atzīst, ka šī valsts kapitālsabiedrība no saviem ieņēmumiem var apdrošināt ēku par daudz mazāku summu, nekā būtu nepieciešams. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā ietilpst arī tā apdrošināšana un ēku apsaimnieko pats cirks. Bez telpu apdrošināšanas cirkam jāveic arī masu pasākumu apdrošināšana, kā arī dzīvības apdrošināšana viesmāksliniekiem. Dzīvnieki nav apdrošināti, jo tas ir ļoti dārgi - nemitīgā pārvietošanās no vienas pilsētas uz citu tiek uzskatīta par paaugstināta riska faktoru. Kad Diena viesojās cirkā, direktore vēl nebija gatava nosaukt provizorisku zaudējumu summu, bet dienu vēlāk aģentūrai LETA minēja, ka zaudējumi varētu būt līdz 35 000 eiro, kaut atjaunošanas darbi izmaksās līdz desmit reizēm vairāk, jo varētu tikt remontēts viss stāvs.
Sadegusī vēsture
Ugunsgrēka iemesls oficiāli joprojām nav apstiprināts, taču, visticamāk, tas varētu būt saistīts ar kādu defektu elektroinstalācijā, pieļauj L. Lipinska. Ugunsgrēks izcēlās klauna grimētavā, kurā tajā brīdī neviena nav bijis; šim māksliniekam sadegušas arī daudzas personīgās lietas. Versiju, ka ugunsnelaimē būtu vainojama, piemēram, cigarete, direktore noraida pilnībā, jo šis mākslinieks nesmēķējot.
Cietušas ir vairākas telpas, taču manēžas daļā uguns neiekļuva, un arī citas telpas, kuru durvis bija ciet, uguns skārusi mazāk vai nav skārusi nemaz. Liesmas nav saudzējušas mākslinieku kostīmus - daļa sadegusi, daļa tā sadūmoti, ka tos grūti iztīrīt. Apdeguši arī vairāki rekvizīti. L. Lipinska atzīst, ka cietis arī gadu gadiem krātais fotoarhīvs, kas saliets ar ūdeni dzēšanas laikā, un daļa fotogrāfiju, visticamāk, nebūs saglābjamas. Sadegušas arī vairākas grāmatas par cirku, taču šeit zaudējums ir mazāks, jo gandrīz visām ir arī otrie eksemplāri, kas glabājušies citā telpā. Pateicoties cirka entuziastu iniciatīvai, pirms pāris gadiem tikušas ielaminētas diezgan daudzas vēsturiskās afišas, tas lielā mērā paglābis tās no uguns - tagad tikai jānomazgā sodrēji.
Direktorei šķiet būtiski saglabāt vēstures liecības, jo Rīgas cirks, viņasprāt, ir īpašs: «Cirks jau nav tikai māja. Kāpēc mākslinieki grib atbraukt atkal, kāpēc man internetā un telefonā ir pilns ar īsziņām, daudzi ir zvanījuši? Viņi grib atbraukt atkal, jo jūtas šeit labi. Nav jau tā, ka mums būtu dārgākais, labākais laukums un māksliniekiem nebūtu citas izvēles.»
Novilcināja tiesāšanās dēļ
Cirka ēkā gadiem nav ieguldīti nozīmīgi līdzekļi, jo ilgstoši notika tiesāšanās par īpašumtiesībām uz zemi ar bijušo cirka mākslinieci Dzintru Žildi (pirms tam ar Juri Bīviņu) un Vilhelmīni Mangali. Pēc tam kad Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2013. gadā atzina valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Merķeļa ielā 4 - zemesgabalu 3807 kvadrātmetru platībā, uz kura atrodas cirks -, ir sākti ieguldījumi ēkas labiekārtošanā. Tomēr zemesgabals joprojām nav ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda.
«Ilgus gadus uz lūgumiem pēc finansējuma atbilde bija - tūlīt, tūlīt, lai tikai beidzas tiesvedība. Tas, ko mēs esam prasījuši, faktiski ir avārijas situācijas likvidēšana. Bruka kopā žogs, bet, kamēr īpašumtiesības nebija sakārtotas, to nevarēja labot. Pagājušajā gadā bija jānovērš kanalizācijas sistēmas avārija. Telpu remontu veicam no iekšējiem resursiem, mums ir pašiem savi strādnieki, kas ir arī manēžas strādnieki, un viņi ir prasmīgi,» stāsta L. Lipinska.
Pitons bija mākslinieks
Ugunsgrēka vienīgais upuris ir pitons, kas gāja bojā karstuma dēļ. Bija plānots, ka pitons piedalīsies aprīlī paredzētajās izrādēs kopā ar deju grupu. Dzīvnieki, kas nepiedalās izrādēs, cirkā ir reti. Iepriekšējā programma ir beigusies, nākamā būs aprīlī. Brīdī, kad cirkā ieradās Diena, tur bija sastopami baltie baloži, ponijs, braši dziedošs gailis un vista, četras kazas un visai daudz mazāku un lielāku sunīšu.
Taču ugunsgrēks cirkā aktualizējis dzīvnieku labturības apstākļus un protestus pret nežēlību, kam dresūras laikā pakļauti dzīvnieki. Viena no aktīvākajām dzīvnieku aizstāvēm ir jau minētajā tiesvedībā iesaistītā Dz. Žilde. Viņa nevalstiskajām organizācijām izsūtījusi vēstuli, kurā norādījusi: «Esam gandarīti, ka notiek sabiedrības informēšana par cirka dzīvnieku dzīves apstākļiem, pret to turēšanu nebrīvē šauros krātiņos, pielietojot nežēlību un liedzot šiem dzīvniekiem brīvību.» Starp citu, uz vienas no vēsturiskajām afišām, kas šobrīd žūst cirka telpās, Dz. Žilde reklamēta ar priekšnesumu Jautrie sunīši.
«No latviešu valodas vārda «dresētājs» ir jāpāriet uz starptautisko apzīmējumu - tie ir treneri. Dzīvnieku apmācīšana attīstās, «dresēšana» ir 30 gadu sena pagātne. Cilvēks, trenējot dzīvnieku, trenē pats sevi. Cirka dzīvnieks ir ļoti strikti kontrolēts, par katru no viņiem ir visdažādākie dokumenti, tiek veiktas pārbaudes, un jāievēro Eiropas Savienības regulu prasības, jābūt veterinārajam sertifikātam un atļaujai dzīvnieku demonstrēt,» norāda L. Lipinska. Stingri tiek kontrolēta arī dzīvnieku pārvietošana no vienas valsts uz citu. Šādu atļauju bieži vien nav cilvēkiem, kas sauc sevi par māksliniekiem un ierodas bērnudārzā ar sunīti vai žurku, un bērnudārzu darbinieki šādas atļaujas nepieprasa. «Ir Pārtikas un veterinārā dienesta nosacījumi, kā jāsaskaņo uzstāšanās ar dzīvniekiem, piemēram, kultūras namos. Latvijā par šo saskaņojumu nav pat jāmaksā, kā tas ir Lietuvā. Afišā mēs redzam, ka uzstāsies grupa ar anakondu, kas ir Sarkanās grāmatas dzīvnieks, to nedrīkst pārvietot bez saskaņojuma,» norāda L. Lipinska.