Trīsarpus mēnešos kopš tā griežamā summa ir izrādījusies vēl lielāka un nepielūdzamais laika tecējums ir atnesis mūs jau pavisam tuvu skarbajai robežšķirtnei, kad valsts vairs nespēs veikt kārtējos maksājumus un iestāsies defolts jeb, populāri izsakoties, bankrots. No Dombrovska februārī nosauktajiem 700 miljoniem valdība pirmajā lasījumā Saeimai iesniegtajā budžetā spēja samazināt deficītu tikai par nedaudz vairāk nekā 110 miljoniem. Taču jau kopš pavasara sākuma ir bijis skaidrs, ka Valsts kasei reālas naudas grūtības varētu sākties pēc Jāņiem, un nekas arī šajā prognozē nav mainījies uz labo pusi. Tieši otrādi - budžeta tuvošanās bezdibeņa malai ir pēdējās nedēļās ļāvusi gan Latvijā, gan aiz tās robežām uzvirmot spēcīgām baumām par lata devalvāciju, kuras savukārt vēl vairāk apgrūtina gan valdības, gan ekonomikas stāvokli - valsts vairs nevar no vietējām bankām aizņemties naudu pat par absurdi lielām procentu likmēm, masveida mainīšana uz eiro izsūc latus no apgrozības un tādējādi uzskrūvē Rigibor aizvien augstāk un augstāk, tā žņaudzot nost uzņēmumus, kuriem aizdevumi ir latos ar mainīgu likmi.
Ņemot vērā Dombrovska jau februārī teikto, finanšu ministra Einara Repšes pirmdienas paziņojums, ka līdz otrā lasījuma pieņemšanai no budžeta būs jāgriež vēl 500 miljoni latu, nevarētu būt nekāds pārsteigums. Tomēr daudzi šobrīd uzskatīs, ka svarīgākais ir noskaidrot, kāpēc tikai tagad, pēc pašvaldību vēlēšanām, valdība pēkšņi atkal sāk runāt par jau februārī zināmo reālo budžeta stāvokli.
Vainīgo valdības neizdarībā netrūkst: gan visas koalīciju veidojošās partijas kopumā, kuras negribēja pirms 6.jūnija biedēt vēlētājus, gan Ministru prezidents, kurš, šķiet, pārāk cerēja uz starptautisko donoru iejūtību, gan veselības un labklājības ministri, kuri izniekoja laiku, aizstāvot dažādas «sarkanās līnijas», gan Tautas partija, kura līdz pat pagājušās nedēļas beigām valdībā radīja nestabilitātes sajūtu, liekot bažīties par iespējām pieņemt jebkādus budžeta grozījumus, gan finanšu ministrs, kura daždien asajai retorikai līdz šai nedēļai nesekoja atbilstoša rīcība. Ja vēl ņemam klāt valdības pārstāvju centienus radīt iespaidu, ka kaut kā būs iespējams veikt tik skarbus budžeta tēriņu samazinājumus un tajā pašā laikā pilnīgi pasargāt pensionārus no jebkādiem negatīviem efektiem, un vēl arī nepaaugstināt nodokļus, tad skaidrs, ka bez sarūgtinājuma un pārmetumiem neiztiksim.
Tomēr brīdī, kad kuģis grimst, drošākais veids, kā noraut visus dzelmē, ir sākt attiecību kārtošanu ar apkalpi un sūdzēties, ka kapteinim nav «vīzijas», kādā miera ostā būtu vēlams liegi ieslīdēt. Patlaban visiem ir jāpiedalās kuģa glābšanā un jāveic viss iespējamais, lai aizdarītu sūci un noturētos virs ūdens. Vēl vairāk - šaubas par Latvijas spēju izkļūt no šīs situācijas ir tik ļoti pieaugušas ne tikai nežēlīgajos finanšu tirgos, bet arī starp mūsu labvēļiem un palīgiem, ka stāvokļa stabilizācijai mums var nepietikt ar kādas minimālās programmas izpildīšanu. Ir jāsper plats un pārliecinošs solis uz budžeta deficīta samazināšanu, lai atjaunotu uzticību Latvijas maksātspējai.
Tas nav neiespējami. Pat paziņojums, ka Latvija ir gatava samazināt budžeta deficītu par 500 miljoniem, otrdien izsauca lielāko lata vērtības pieaugumu trīs gadu laikā. Valdības koalīcijai ir tagad ātri un mērķtiecīgi jāvirza budžeta grozījumi cauri Saeimai, lai pēc iespējas drīz dabūtu nākamo naudas pārvedumu no Eiropas Komisijas. Ka tādā gadījumā nauda būs, vakar apstiprināja Eiropas finanšu komisārs Almunija, vienlaikus brīdinot: «Alternatīvu nav. Šī pielāgošanās programma ir vienīgā alternatīva visļaunākajam scenārijam, kāds iespējams Latvijas ekonomikā. Es esmu pārliecināts, ka Latvijas politiskie līderi pilnībā apzinās, kas likts uz spēles.»
Politiski labvēlīgāka laika tam varētu nebūt: pēc smagā zaudējuma Rīgas pašvaldības vēlēšanās pat Tautas partija ir sapratusi, ka šobrīd tās vienīgais glābiņš ir atbalstīt Dombrovska valdību. Visām koalīcijas partijām ir jāsaprot, ka nespēja pieņemt nepieciešamos budžeta grozījumus var novest ne tikai pie budžeta kraha un neizmaksātām algām un pensijām, bet arī pie ārkārtas vēlēšanām, kuras nepārdzīvotu neviena no partijām, kuras novedušas Latviju līdz bankrotam. Sekmīga budžeta grozīšana, lai cik sāpīga, tomēr radītu cerības, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām stāvoklis būs tiktāl uzlabojies, ka esošās koalīcijas partijas varēs gūt atbalstu kā Latvijas glābējas, nevis gremdētājas. Un pilnīgi nereāli tas nav, jo pēdējos mēnešos Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide ir atkal sākusi augt, bet viena no pasaules uzticamākajām ekonomiskās analīzes organizācijām OECD šonedēļ paziņoja, ka attīstīto valstu tautsaimniecības ir sasniegušas savu zemāko punktu un turpmāk gaidāma izaugsme.
Šis ir brīdis, kas noteiks valsts likteni daudzu gadu garumā. Šajās jūnija dienās Latvija ir būtiska lēmuma priekšā - vai nu sakost zobus un sākt iet pa budžeta un ekonomikas sakārtošanas ceļu, vai arī gļēvi ļauties mirkļa vājumam un iegāzties bedrē, kuras dibens nemaz nav saskatāms. Izšķiršanās vairs nav atliekama.