Parasti mēs kājām aizsargus notinam ar skoču, lai turas stingrāk. Kad attin, to kamoliņu iemetam otram somā, tāds mums vecs joks,» atceras Mārtiņš. Jurijs (24) novilcis hokeja formu, iegājis dušā, iznācis un apsēdies uz soliņa. Pēc brītiņa Mārtiņš pamanīja, ka Jurijs nedabiskā pozā saļimis pār savu sporta somu.
Spēlētāja Jurija Prokofjeva sirds neizturēja. Komandas biedri pārbaudīja viņa pulsu, to nejuta un zvanīja ātrajiem. Uzreiz arī atbrauca divas ātrās palīdzības mašīnas, mediķi centās aptuveni trīs stundas atgūt puisi. Neizdevās. Viņi saka - Jurijam iepriekš nebija nekādu veselības problēmu, komandā viņš bija no aktīvākajiem. Tiesa, šī nelaime, kas notika pagājušajās nedēļas pirmdienā, nav pirmais gadījums, kad sportojot uz laukuma vai uzreiz pēc spēles spēlētājam neiztur sirds. Spēlējot gājis bojā hokejists Sergejs Žoltoks, basketbolisti Jānis Cekuls un Raimonds Jumiķis. Taču amatieru sportā atšķirībā no profesionālā sporta, kur ir regulāras veselības pārbaudes, rūpes par veselību ir tikai katra paša ziņā. Mediķi vērš uzmanību - pirms sportošanas sirds noteikti jāpārbauda. Tagad par to sākuši domāt arī R1 spēlētāji. Jurija tuvinieki puiša 25. dzimšanas dienu vakar sagaidīja vietā, kur viņi pirms nedēļas no puiša atvadījās.
Spēlē atdeva visu
Pērnā gada vasaras beigās draugu četrotne - Jurijs, Mārtiņš, Raimonds un Guntars - nolēma hokejam pievērsties nopietnāk, iesaistījās R1. Kopā viņi pa reizei spēlējuši hokeju jau kopš bērnības - tiklīdz ledus klāja mājām tuvo Juglas ezeru, tā notīrījuši sniegu, un spēle sākās. Jurija māsa Jeļena atceras pērno gadu: «Viņi tā par hokeju iedegās. Sākumā viņi īrēja sporta formas, bet drīz jau paši nopirka formas. Jurijs dzīvoja ar mammu, mājās parādījās lielā soma, hokeja nūja. Jurijam hokejs bija ļoti nopietni.»
Arī Guntars pasmaida atceroties: «Viņš taču kā traks spēlēja.» Puiši trenējās vismaz reizi vai divas nedēļā. Volvo ledus hallē viņi laukumu īrējuši parasti pirmdienas vakaros, spēlēja vēlu - bieži ap pulksten 23. «Pēdējais ledus ir nosacīti lētāks, mums reāli 70 latu jāmaksā. Citādi ir ap simt latiem,» paskaidro Raimonds. Arī Jurijam pēdējā spēle bija 23.15, tā bija amatieru turnīra Fitex spēle.
Spēles vakarā gan apstākļi sakrituši nelabvēlīgi. «Ļoti daudzi neieradās, sanāca tikai divas maiņas. Tu uznāc, nespēj atelpoties, jāiet atkal jau,» atceras Raimonds. Jurijs tajā spēlē atdevis sevi visu, spēcīgi spēlējis. Mārtiņš par viņu spēlē priecājies: «Teicu, Juri, Juri, malacis tu esi.» Tiesa, kad Jurijs maiņā nonācis no ledus, izskatījies noskrējies, bet draugi neesot manījuši, ka viņam būtu slikti.
Ļoti labestīgs, tāpat kā viņa draugi - par Juriju saka viņa māsa. Puiša 18 gadu dzimšanas dienā nomira tēvs - pēkšņi ar sirdstrieku, un kopš tā laika Jurijs uzņēmies rūpes par mammu. «Mammai bija visas cerības uz Juru, viņš viņai palīdzēja, ar mammu dalījās savā algā. Viņš visu paspēja - labi strādāt, spēlēt hokeju, atpūsties, visu,» saka Jeļena.
Puisis agri sācis strādāt, darbs bija rūpniecības jomā. «Viņš jau arī tur vienmēr bija lielā cieņā, bez viņa jau nevarēja. Atceros - braucam busā, viņam atkal telefons zvana: kā jādara, kā ir pareizi. Mēs smējāmies - nakts brigadieris,» atceras Guntars. Jeļena nelaimē nevienu nevaino, tikai, visticamāk, pārslodzi spēlē. Mediķi teikuši - sirds mazspēja.
Pārbaudīt noteikti vajag
Neatkarīgās amatieru hokeja līgas direktors Oļegs Siračenko saka - nevienā no amatieru līgām nav obligātas veselības pārbaudes, ir tikai rekomendācijas - pirms sākt nodarboties ar sportu, apmeklēt ģimenes ārstu. Tad parasti katrs parakstoties, ka atbild par savu veselību pats. Viņaprāt, vajadzētu panākt to, ka hallēm, kuras izīrē ledu, obligāti jānodrošina ārsta klātbūtne treniņu un sacensību laikā.
«Jebkuram cilvēkam (neatkarīgi no vecuma), kurš nolēmis sākt regulāras fiziskās aktivitātes, kaut vai amatiera līmenī, noteikti vajadzētu pakonsultēties ar ārstu. Vislabāk sākt ar savu ģimenes ārstu,» Dienai norāda Artis Kalniņš, Austrumu slimnīcas Kardioloģijas nodaļas vadītājs. Iemesli šādai pēkšņai lēkmei varot būt gan iedzimti, gan iegūti.
Nekomentējot konkrēto gadījumu, A. Kalniņš uzskaita biežākos nāves iemeslus jauniem atlētiem: palielināts sirds muskuļa biezums un masa, kas lielas slodzes laikā var izraisīt akūtu sirds mazspēju. Cits iemesls - sirds trauma, sasitums, kas var rasties sportojot un var izraisīt gan vēlāk konstatējamas izmaiņas, gan arī sirds ritma traucējumus, kurus pēc nāves nav iespējams pierādīt. A. Kalniņš saka - arī, piemēram, fakts, ka pacienta tuvinieki miruši pēkšņā nāvē agrīnā vecumā darītu uzmanīgu jebkuru ārstu. «Šādi fakti liecina par iespējamu nelabvēlīgu iedzimtību, pacients obligāti ir jāizmeklē, un, pirms nav veikti izmeklējumi, nodarboties ar sportu nedrīkst, īpaši ar fiziski smagu sporta veidu, pie kādiem pieskaitāms hokejs,» viņš norāda.