Arī šogad _BP_ divas programmas - _Pērles Eiropas vainagā_ un _Kinogardēdis_ - apmierinās visizsmalcinātāko estētisko, sociālpolitisko un cilvēcisko pieredžu cienītājus. Un tas, šaubu nav, ir labi, ka šāda iespēja, spītējot Latvijas sīkajam kinotirgum un tā ierobežotajam piedāvājumam, tiek dota.
Ar ko «festivālu festivāls», kā šādus titulētu un citu māksliniecisku iemeslu dēļ «sakomponētus» filmu izlases vinegretus mēdz dēvēt citās zemēs, pārsteidz šoreiz?
Bez krīzes pazīmēm
Ar panorāmisku daudzveidību, kas kārtējo reizi neļauj snobiski nosprauslāt - ak, pasaules autorkino valda dziļa personību un māksliniecisko rokrakstu slābuma krīze (bet ticiet, šādas runas atskan gandrīz pēc katra Kannu, Berlīnes un Venēcijas festivāla, tas jau ir pat kaut kāds muļķīgs rituāls - vispirms visi noelšas par konkursā vai paralēlskatēs sapulcinātajiem režijas titānu uzvārdiem, tad izmisīgi tiek meklēta filma līderis, visbeidzot paziņots - nu, ar neko sevišķu festivāls nav pārsteidzis...).
Un nav svarīgi, ka Kannās šogad triumfējušas divu fenomenāli dziļu, nopietnu mākslinieku - austrieša Mihaela Hanekes vai franču «bez trim minūtēm» klasiķa Žaka Odiāra jaunākās filmas, kas ir gan ideāli perfektas izvēlētajā estētiski tēlainajā valodā, gan izcilas savā stāstīšanas manierē, - Hanekem mierpilns melnbalts retro, kas savā precīzi fiksētajā baismu priekšnojautu atmosfērā liek divarpus stundas sēdēt kā uz adatām, Odiāram vispār ir pieticīgs, bet šoka terapijai līdzīgs mūsdienu cietuma stāsts par franču un alžīriešu kriminālieslodzīto attiecībām, kurš pilnībā apgāž mītu par mafijas kino kā tikai Kopolas Krusttēva cienīgu operiski pārspīlētu ģimenes sāgu (abas filmas - gan Hanekes Baltā lente, gan Odiāra Pareģis ir Baltijas pērles programmā un, manuprāt, jāredz obligātā kārtā, kaut arī tām kā «grūtajām» filmām atvēlēti vien divi seansi). Kā obligāto «iztikas minimumu» es ieteiktu vēl trīs filmas - jaunā bulgāru režisora Javora Gardeva lenti Dzifts, čeha Petra Zeļonkas eksperimentālos Karamazovus (Dostojevska romāna izrāde notiek vecā rūpnīcā, bet pāraug fantastiskā maģiskā rituālā - ne velti žurnāli Cahiers du cinema un Sight & Sound Zeļonkas filmu nosauca par 2008.gada lielāko kinoatklājumu!) un Andžeja Vajdas Smaržīgo kalmi (Tatarak), kas par tēmas mīlestība/nāve dīvaino dokumentālo risinājumu piespiedīs raudāt pat rūdītus ciniķus - un ne tādēļ, ka visas trīs postsociālisma teritoriju filmas patiešām pārsteigušas dažādu prestižu kinofestivālu žūrijas, liekot runāt par spēcīgas cilvēciskā reālisma skolas atdzimšanu. Šīs filmas vienkārši, sāpīgi plosot, galu galā baro dvēseli - kā cilvēcības pilni stāsti, domāti dzīviem cilvēkiem.
Publikas mīluļu darbi
Tomēr netrūkst arī Rīgas festivālu publikas mīluļu ekscentriķu svaigākie darbi - ar lidojošu zīdaini skatītājus provocēs Fransuā Ozons (sociālā groteska Rikijs), ar transvestīta lomā lieliski iejutušos maigās vīrišķības etalonu Džūdu Lovu - britu skandāliste Sallija Potere (Orlando) savā dikti kritizētajā, bet, manuprāt, ļoti jautrajā modes pasaules farsā Niknums, kas veidots formāli interesanti - kā monologu virknējums, arī Džons Meiberijs (lieliskās Frensisa Bēkona portretfilmas Mīla ir sātans autors) iejuties intriģējošā materiālā - mīlas trijstūrī, kura centrā britu slavenais dzejnieks Dilans Tomass (Mīlestības robeža). Ir divas franču sinefilu vidē slavētas filmas, kas atklāj jaunā aktiera Luija Garela (Bertoluči Sapņotāji) talantu, - vienu no tām, Rītausmas robeža, uzņēmis Luija tēvs, franču jaunā viļņa klasiķis Filips Garels, otru, romantiskās Klēves princeses mūsdienu adaptāciju Skaistā būtne - Žaks Onorē. Tiks rādīta arī skandalozā geju aktīvista slepkavības dokumentācija - Gasa van Santa filma Milks (Oskars Šonam Penam) un citas labas filmas. Tomēr varu derēt, ka par Baltijas pērles publikas mīluli šoruden kļūs Stīvena Frīrsa jaunākā filma Mīļumiņš/Cheri, kur joprojām burvīgā Mišela Feifere XX gadsimta rītausmas Parīzes slavenas prostitūtas lomā paved un savaldzina deviņpadsmitgadīgu jaunekli. Stilīga, neprognozējama komēdija, kas apliecina Bīstamo sakaru režisora prasmi šarmēt visu orientāciju un gaumju skatītājus.#
Baltijas pērle
10.-20.septembris
Sākta biļešu un abonementu iepriekšpārdošana - Kongresu nama kasē