Pērn dabas fenomens El Ninjo mazināja orkānu skaitu Ziemeļatlantijā, tomēr vētras un plūdi radīja miljardiem zaudējumu Eiropā un Ziemeļamerikā.
Munich Re apgalvo, ka apdrošināšanas kompānijas nodarbojušās ar īpašu lobēšanu, lai valdības ANO decembra samitā Parīzē vienotos par rīcību klimata pārmaiņu mazināšanai, uzsverot, ka to dēļ apdrošinātāji ir spiesti palielināt izmaksas bagāto valstu dārgo apdrošināšanu tirgū, taču vienlaikus nespēj sniegt pieejamus pakalpojumus attīstības valstīs, kur tie ir īpaši nepieciešami, jo industriāli attīstīto valstu radītie izmeši veicinājuši klimata pārmaiņas, kas lielākās problēmas sagādā tieši reģionos, kuros atrodas mazāk attīstītās valstis.
Plūdi turpinās
Svaigs atgādinājums par dabas nelaimju postošo ietekmi ir decembrī sākušies plūdi Lielbritānijā, kas turpinās joprojām un sagādā milzu zaudējumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī mežu ugunsgrēki Austrālijā, kuros šomēnes jau zaudēts simtiem māju.
Munich Re vēsta, ka plūdi Apvienotajā Karalistē un Skandināvijā, kurus radījusi viesuļvētra Desmond pagājušajā mēnesī, varētu izraisīt apdrošināšanas kompensāciju prasības par 700 miljoniem eiro, savukārt vētras Eva plūdu Lielbritānijā radītie kopējie zaudējumi varētu pārsniegt miljardu eiro.
Vēl nav skaidrs to zaudējumu apjoms, kurus decembrī izraisīja divas viesuļvētras un plūdi ASV.
Nāvējošākā - zemestrīce
Visnāvējošākā un vislielākos zaudējumus sagādājusī dabas katastrofa pērn bija zemestrīce Nepālā. Tajā gāja bojā deviņi tūkstoši cilvēku no 23 tūkstošiem, kurus gada laikā nogalinājušas dabas nelaimes. Nākamais nāvējošākais bijis karstuma vilnis maijā un jūnijā Indijā un Pakistānā, to nepārdzīvoja 3760 cilvēku. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad dabas katastrofās gāja bojā 7700 cilvēku, pērnais gads bijis ievērojamāki nāvējošāks.
Finansiālajā ziņā gan zaudējumi bijuši krietni mazāki nekā gadu iepriekš. Munich Re lēš, ka kopējie dabas katastrofu izraisītie zaudējumi sasnieguši ap 90 miljardiem ASV dolāru, kas ir par 20 miljardiem mazāk nekā 2014. gadā. Tiesa gan, tikai 27 miljardu ASV dolāru vērtībā zaudējumi bijuši apdrošināti.
El Ninjo palīdz un posta
Euractiv.com citē pasaules lielākās pārapdrošinātāju kompānijas GeoRisk vadītāju Pēteru Hepi, kurš pauž, ka finanšu zaudējumu ziņā 2015. gads nav bijis dramatisks, jo spēcīgās tropiskās vētras pārsvarā postījušas mazapdzīvotus apgabalus. Apdrošinātājiem «palīdzējis» arī El Ninjo. Ik pēc septiņiem gadiem notiekošais klimata fenomens aptur vai pagriež pretējā virzienā normālās okeāna straumes Klusā okeāna dienvidos. Tas sasilda ūdens augšējo slāni, un ap Ziemassvētkiem Klusā okeāna dienvidos kļūst siltāks. Rezultātā Ziemeļatlantijā samazinās orkānu veidošanās un aktivitāte. Tiesa gan, attīstības valstis saņem postošus plūdus un karstuma viļņus. El Ninjo plaši ietekmējis Dienvidameriku, Āfriku un Dienvidaustrumāziju. Sausums un karstuma viļņi pasaulē radījuši zaudējumus ap 12 miljardiem ASV dolāru, no tiem apdrošināti bijuši tikai 880 miljonu.
Lielāki zaudējumi bijuši Eiropā vasarā, kad augstā temperatūra un sausums radīja postījumus divu miljardu ASV dolāru apmērā. Pētījumi liecina, ka tos un arī vētru izraisītos plūdus Lielbritānijā radījusi arktisko reģionu sasilšana, kas ir klimata pārmaiņu rezultāts.