Tādēļ var prognozēt, ka nākamā gada statistika būs ar lejupejošu līkni. Tomēr pērn piedzīvoto notikumu pozitīvais iespaids attieksmē pret Eiropas kino ir jūtams.
Kopē Holivudu
«Ja mēs «piebremzējam» optimismu, tad jāsaka, ka lielākos komerciālos panākumus Eiropā gūst nevis izsmalcināti, tā dēvētie art house projekti - filmas ar sarežģītu kinovalodu vai filmas kā mākslas meklējumi, bet gan tie Eiropas darbi, kas nivelē filmas ģeogrāfisko piederību. Piemēram, filma Lūsija, kas ir kļuvusi par visvairāk skatīto Eiropas filmu Latvijā, savācot 44 tūkstošus skatītāju, pēc savas žanriskās struktūras atgādina amerikāņu filmu. Tā ir Francijā producēta fantastika, action ar amerikāņu zvaigzni Skārletu Johansoni galvenajā lomā,» Dienai norāda NKC vadītāja Dita Rietuma.
Viņa atzīst - jāatmet cerības, ka miljonu auditorijas var sasniegt ar izteikti eiropeiskām filmām. «Arī Eiropas skatītāji diemžēl pamatā izvēlas vai Holivudas shēmas, vai tās Eiropas filmas, kas vairāk vai mazāk sekmīgi imitē šīs shēmas, turklāt izmanto starptautiski atpazīstamas zvaigznes. Par Eiropas skatītāko filmu, starp citu, ir kļuvusi franču komēdija Slikto kāzu seriāls/Serial (Bad) Weddings (2014), kas Latvijā vispār netika izrādīta. Savukārt par vienu no Latvijā skatītākajām Eiropas filmām ir kļuvusi amerikāņu režisora Vesa Andersona izcilā filma Viesnīca «Diženā Budapešta», kurā jau atkal ir ļoti internacionāla radošā komanda, tajā skaitā amerikāņu režisors un plašs starptautisku zvaigžņu ansamblis,» rezumē D. Rietuma.
Vendersam mirdz acis
Arī kinoteātra Splendid Palace kuratore, kinokritiķe Daira Āboliņa norāda - skaitļi ir pareizi, bet aina veidojas idealizēta. Splendid Palace no visām demonstrētajām filmām pērn 49% bijušas Eiropas filmas, šai statistikā neiekļaujot Latvijā veidotās. «Tie nav simtiem tūkstošu, bet desmit tūkstoši skatītāju. Šajā uzskaitē ir daudz bezmaksas seansu un daudz arī tādu filmu, ko demonstrēja vienu reizi,» atzīst D. Āboliņa. Objektīvā situācija ir daudz skaudrāka, jo var uzskatīt, ka pērno gadu esam pavadījuši svētku režīmā, pateicoties dāsnajam finansējumam.
Tomēr ir arī pozitīva tendence - Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija Rīgā radīja skatītāju interesi par Eiropas filmām un repertuārs bija daudzveidīgs. «Šis pasākums bija grezni pasniegts un atbilda tam, kāpēc cilvēki izvēlas kino - viņi grib skaisto piedzīvojumu, aizmiršanos, ko kino var dot. Pēdējos gados kino bija kļuvis par ikdienas izklaidi, un šis pasākums to pacēla svinēšanas stadijā, noturot interesi vairākus mēnešus. Mēs varējām atļauties svētkus ar sarkaniem paklājiem un dzīviem ziediem,» uzsver D. Āboliņa.
Kino kritiķe arī akcentē vēl vienu ieguvumu - cilvēki iepazina jaunus vārdus kino, kā arī tika aktualizēti pasaulē slaveni režisori. «Anjēzi Vardā Kannās godināja jau pēc Rīgas. Vims Venderss joprojām ar mirdzumu acīs runā par Rīgu. Šogad satiku Eiropas Kinoakadēmijas balvas direktori Marionu Doringu, kura atzina, ka balvu pasniegšanas pasākums bijis pārdzīvojums. Viņa bija gaidījusi samērā lietišķu ceremoniju, bet pārsteidza emocionālais pacēlums, azarts, ar kādu viss notika. Tagad mums ir cits mērķis - lai Eiropas kinoakadēmija pamana Latvijas filmas,» uzskata D. Āboliņa, gan atgādinot, ka tuvākajā laikā vairs tāda finansējuma un iespējas uzaicināt izcilas kino personības nebūs.
Citas platformas
Domājot par filmu izplatību un skatīšanās paradumiem, D. Rietuma atgādina, ka Eiropas kino ir lielu izaicinājumu priekšā, ne velti aktualitāte ir Eiropas vienotais digitālais tirgus, kurš paredz arī būtiskas pārmaiņas Eiropas filmu pieejamībā, aktivizējot to dažādās tiešsaistes platformās. «Sakārtots digitālais tirgus un Eiropas filmu plaša pieejamība legālās interneta platformās tikai vairos Eiropas filmu, to skaitā arī Latvijas filmu, popularitāti. Jāatceras arī tas, ka lielākās skatītāju auditorijas Latvijas filmas sasniedz nevis kinoteātros, bet televīzijā - teiksim, filma Džimlai Rūdi rallallā tika labi skatīta kinoteātros, taču TV tā uzstādīja rekordu, sasniedzot teju 250 tūkstošus lielu auditoriju,» uzsver D. Rietuma. Pērn skatītākās Latvijas filmas ir Izlaiduma gads (34 438 skatītāji), Džimlai Rūdi rallallā (32 617) un Modris (17 711). Animācijas filma Zelta zirgs pulcējusi 15 063 interesentus, liecina NKC dati.