Pēc kārtas ceturtā Baltijas zemnieku akcija Briseles Šūmaņa laukumā ceturtdienas pēcpusdienā tika rīkota, lai ar dziesmām pievērstu uzmanību netaisnīgajiem lauksaimniecības tiešmaksājumiem baltiešiem tieši pirms Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksmes, kurā paredzēts beidzot vienoties par ES daudzgadu budžetu.
Tomēr, lai arī zemnieki demonstrē vienotību, valstu līmenī tā jau pajukusi - neoficiāla informācija liecina, ka Lietuva atteikusies no atbalsta taisnīgākiem tiešmaksājumiem par labu savām prioritātēm, to skaitā lielākam finansējumam Ignalinas atomelektrostacijas likvidācijai. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma bija vienīgā no Baltijas valstu valdību pārstāvjiem, kas apmeklēja dziedošos zemniekus. Viņa norādīja, ka zemnieku akcijas ir likušas pārējām valstīm pamanīt un izprast Baltijas situāciju. «Ja nebūtu šo aktivitāšu, nebūtu arī nekādu rezultātu,» teica ministre. Aktuālais piedāvājums tiešmaksājumos Latvijai ir 196 eiro par hektāru 2020. gadā - zemnieki ar to īsti nav mierā, lai arī tas ir krietni dāsnāks par iepriekšējo Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu. L. Straujuma arī uzsvēra - ir svarīgi, lai, palielinot tiešmaksājumus, neciestu lauku attīstības aploksne.
Šī ir otrā reize, kad ES līderi mēģinās nonākt pie kopsaucēja, jo vēl novembrī dalībvalstis nespēja vienoties par budžeta apjomu. Lai arī pirms samita izsūtītajā uzaicinājumā Eiropadomes prezidents Hermanis van Rompejs cerīgi minēja, ka ir pārliecināts - vēl novembrī noraidītais budžeta piedāvājums ar dažām izmaiņām varētu būt par vienošanās pamatu, arī šoreiz ir pazīmes, ka sarunas būs smagas.
Samita sākums ceturtdien vairākkārt tika atlikts, pirms laikraksta nodošanas tipogrāfijā bija zināms, ka sarunas varētu sākties pusdesmitos vakarā pēc Latvijas laika. Turklāt vairāku valstu, to skaitā Lielbritānijas, Francijas un Čehijas, vadītāji paguva atgādināt par iespējamību izmantot veto tiesības un bloķēt budžetu, ja netiks panākts tām pieņemams risinājums. Vēl līdz sarunu sākšanās brīdim nebija zināms jaunais piedāvājums par budžeta kopapjomu - dažādi avoti visbiežāk minēja, ka tie varētu būt 960 miljardi eiro saistībās un 929 miljardi eiro maksājumos. EK ierosinājums ES daudzgadu budžetam bija 1,04 triljoni eiro, savukārt H. van Rompejs pērn novembrī piedāvāja tam noteikt griestus 973 miljardu eiro apmērā, maksājumiem atvēlot 943 miljardus eiro. Arī šis piedāvājums neapmierināja vairākas dalībvalstis, jo īpaši Lielbritāniju, kas pieprasīja vismaz 35 miljardu eiro samazinājumu. Lielbritānija, kuras premjerministrs Deivids Kamerons jau publiski izteicis gatavību britiem dot iespēju nobalsot par iespēju pamest ES, ir viens no lielākajiem «izšķērdības apkarotājiem».