Kā stāsta Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktors Rinalds Muciņš, kopš portāla Latvija.lv atklāšanas gandrīz pirms 10 gadiem kopumā e-pakalpojumi sākti lietot 5,2 miljonus reižu, bet šogad dažāda veida informācija pieprasīta 7,3 miljonus reižu. Katru gadu gan pieaug arī piedāvāto iespēju skaits. Patlaban portālā ir 117 elektroniskie pakalpojumi, bet šogad to skaits tiks palielināts, īpaši tāpēc, ka Latvijā ieviesīs e-veselību.
Ja skatās uz pieprasītākajiem e-pakalpojumiem portālā Latvija.lv, topa augšgalā ir dzīvesvietas deklarēšana. Tā veikta 187 000 reižu, savukārt otrajā vietā ir elektroniskā pieteikšanās studijām. R. Muciņš gan piebilst, ka tas nav pārsteigums, jo vasarā studētgribētāji aktīvi šo iespēju izmantojuši. Tāpat cilvēkiem interesē, kādi dati kopumā par viņiem sistēmā pieejami.
Portāla Latvija.lv lietojums iezīmē vien atsevišķu ainu, kopskatu ieskicē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktā aptauja. Pēdējos sešos mēnešos jebkādus elektroniskos pakalpojumus ir lietojuši vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto - 69%, savukārt tikai 4% respondentu atzīst, ka nezina, kas ir e-pakalpojumi. Turklāt divas trešdaļas ir lietojuši valsts un pašvaldību elektroniskos pakalpojumus. Tajā pašā laikā joprojām pakalpojumu izmantošana klātienē ir izplatītāka par to izmantošanu elektroniski - no 11 institūciju pakalpojumiem pēdējā pusgadā tikai Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumi ir vairāk izmantoti elektroniski nekā klātienē.
Lai celtu valsts e-pakalpojumu lietotāju skaitu, pirms kāda laika sākta arī vērienīga reklāmas kampaņa, taču divas trešdaļas aptaujāto to nemaz nav pamanījuši.
Pieaugot e-pakalpojumu popularitātei, valdībā apstiprināts plāns ieviest oficiālas e-pasta adreses. Kā Dienai norāda Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele, to valsts pārvaldes iestādes varēs izmantot savstarpējai oficiālai saziņai ar jebkuru personu, tādējādi samazinot drukātu dokumentu un pasta pakalpojumu izmantošanu. Obligāti tas būs jādara valsts pārvaldes iestādēm, tiesām, Uzņēmumu reģistrā esošām personām un rezerves karavīriem. Pārējie šo e-pasta adresi varēs izmantot brīvprātīgi. Plānots, ka likums spēkā stāsies nākamgad, bet par to jālemj vēl Saeimai.
Ideja radusies, jo līdz šim bijuši būtiski šķēršļi, lai plašāk izmantotu elektroniskos dokumentus saziņai starp iestādēm un privātpersonām. Viens no galvenajiem iemesliem - iestādēm nav pieejama oficiāla privātpersonas adrese elektroniskā vidē. Tāpat vairākums dokumentu satur ierobežotas pieejamības informāciju. Rezultātā oficiālā elektroniskā adrese saziņai ar valsti būs līdzvērtīga personas deklarētajai adresei klātienē.
Valdības sēdē gan izskanēja bažas, ka šo e-pasta adresi varēs izmantot tikai ar elektronisko identifikācijas karti, ne caur internetbankām, kā tas ir portālam Latvija.lv. Tas sašaurinās ieinteresēto cilvēku loku. Pēc Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Jāņa Citskovska teiktā, elektroniskās identifikācijas kartes šobrīd izsniegtas vien 700 000 cilvēkiem. Arī VARAM aptaujā secināts, ka 77% respondentu rīcībā nav ne šīs kartes, ne virtuālā paraksta.