Februāra sākumā tika publiskoti pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pasūtījuma veiktas vēlētāju aptaujas rezultāti, kuri atklāja, ka šī gada janvārī savā deklarētajā dzīvesvietā nedzīvoja turpat piektā daļa jeb 18,1% vēlētāju vecumu sasniegušo Latvijas pilsoņu. Turklāt aptuveni pusei šo vēlētāju faktiskā un deklarētā dzīvesvieta atrodas dažādās pašvaldībās. Saskaņā ar likumu pašvaldību vēlēšanās var balsot tikai tajā pašvaldībā, kur cilvēks deklarējis savu dzīvesvietu.
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars gan neuzskata, ka tradicionāli zemā vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās būtu ar to saistīta. Tomēr dzīvesvietas reģistrēšana tur, kur cilvēks reāli dzīvo, būtu ļoti vēlama, jo «mēs katrs gribam dzīvot sakoptā vidē, un tur, kur mēs esam deklarējušies, arī iet mūsu nodokļu plūsma, tādēļ būtu tikai pareizi pirms sūdzēšanās nokārtot lietas savā galā». Šobrīd pārreģistrēt dzīvesvietu ir ļoti viegli, pat neizejot no mājas trīs minūšu laikā portālā Latvija.lv, piebilda A. Cimdars.
PMLP savukārt Dienai paskaidroja, ka saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām pastiprināta iedzīvotāju aktivitāte dzīvesvietas deklarēšanā nav izpaudusies. Šobrīd gan vērojams neliels intereses pieaugums - cilvēki zvanot un interesējoties par šo procesu -, bet reālās darbībās, kas būtu atspoguļojamas statistiski, interese vēl nav pāraugusi.
Politologs Ivars Ījabs Dienai atzina, ka aicinājumiem pārdeklarēties varētu atsaukties tikai ļoti neliels entuziastu pulciņš. «Tie varētu būt desmiti vai daži simti, bet tā noteikti nebūs masveida kustība vienkārši tāpēc, ka tā ir klapata,» viņš teica. Politiskā līmenī šādi aicinājumi līdz šim vairāk saistījušies ar labējo partiju vēlmi gāzt Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC), un I. Ījabs atzina, ka politiķu aprēķini varētu būt pamatoti - šobrīd šķiet, ka vēlēšanās pārsvars vienai vai otrai pusei būs ļoti neliels, tādēļ arī visai neliela vēlētāju skaita pieplūdums Rīgā pārsvaru varētu noliekt par labu tā sauktajām latviskajām partijām.
Lai varētu vēlēšanās balsot savā reālajā dzīvesvietā, cilvēkiem, kuri to nav izdarījuši, reālā dzīvesvieta jādeklarē līdz 3. martam. Ja to izdarīs vēlāk, balsot tomēr nāksies pašvaldībā, kur cilvēks bija reģistrējies pirms tam, kaut arī tur reāli vairs nedzīvo.