Vissmagākajā situācijā ir īrnieki, kuru namīpašnieku nenokārtoto kredītsaistību dēļ īpašums nonāk bankas vai kreditoru pārstāvju rokās, bet namā esošie īrnieki tiem ir nepatīkams pārsteigums. Abagjana norāda, ka šādos un jebkurā citā gadījumā īrnieka izlikšana pirms īres līguma termiņa beigām, ir likuma pārkāpums. To var izdarīt tikai un vienīgi ar tiesas lēmumu.
Gan īrnieku, gan izīrētāju, vienalga, vai tas ir viena dzīvokļa vai daudzstāvu nama īpašnieks, attiecības, pienākumus un tiesības mūsu valstī nosaka likums «Par dzīvojamo telpu īri», Civillikuma normas par īres un nomas attiecībām, kā arī likumam atbilstošs īres līgums, uz kura pamata nodibinātas īres tiesiskās attiecības. «Vienīgā problēma, ka gandrīz 90% gadījumu īrnieki šo līgumu neizlasa un bieži nezina, zem kā parakstījušies. Pieredze liecina, ka par šo dokumentu sāk lasīt tikai gadījumos, kad radušās problēmas,» piebilst Īres valdes priekšsēdētājas vietniece Rita Bednarska.
Palīdzot risināt īrnieku un namīpašnieku domstarpības, problēmas vienīgi radot tas, ka Latvijas likumdošana pienākumus gan nosaka abām pusēm, taču administratīvā atbildība par pienākumu nepildīšanu ir vienpusēja. Pret namīpašnieku par pienākumu nepildīšanu var vērsties administratīvi, turpretim īrnieku šādi sodīt nevar. Vienīgā iespēja esot vērsties tiesā ar prasību, piemēram, atlīdzināt namīpašniekam nodarītos zaudējumus un/vai izlikt. «Nupat bijām vienā dzīvoklī Brīvības ielā, kas burtiski pārvērsts atkritumu izgāztuvē. Ļoti netīrs, nekārtīgs. Atkritumi nav nesti ārā, bet tieši pretēji - uz dzīvokli, šķiroti, kas licies lietojams, tas izmantots, kas ne, turpat samests,» teic Rita Bednarska.
Narine Abagjana stāsta, ka Īres valdes speciālisti lielākoties darbojas kā starpnieki, mediatori, jo galvenā problēma, kas faktiski ir visu konfliktu pamatā, ir neprasme vai nevēlēšanās sarunāties, uzklausīt vienam otru. «Mums ir gandarījums, ka ļoti daudzos gadījumos tomēr izdodas palīdzēt abām pusēm rast kopīgu valodu.»
Īrnieku galvenās sūdzības esot par pakalpojumu nodrošināšanu un to kvalitāti, kas ir atbilstoši sezonai - vasarā ūdens, ziemā apkure. Sūdzoties par rēķiniem, īres maksu, īpaši denacionalizētajos namos, kur atcelti īres maksas griesti. Savukārt izīrētāju galvenā sāpe esot komunālo pakalpojumu parādnieki, cīņa ar namu apsaimniekotājiem, kā arī padomju laikos noslēgtie beztermiņa īres līgumi paredz salīdzinoši zemu īres maksu, piemēram, 14 santīmu par kvadrātmetru namos pašā Rīgas centrā.
Rita Bednarska piebilst: «Pie mums pēc palīdzības vēršas cilvēki arī no citām Latvijas pilsētām, daudz no bijušā Rīgas rajona teritorijas. Taču mēs neesam tiesīgi administratīvā kārtā iejaukties lietās citā pašvaldībā. Varam tikai sniegt konsultācijas, kā rīkoties konkrētā gadījumā un kur labāk vērsties pēc palīdzības. Vēršam uzmanību, ka ir pašvaldība un tur ir kompetenti cilvēki, juristi, kas var palīdzēt. Var vērsties vietējā bāriņtiesā pēc palīdzības, kur arī strādā zinoši cilvēki.»