Uzņēmuma administrācijas pārstāvis Modris Miķelsons demonstrē foto no sadarbības līguma parakstīšanas brīža un stāsta par ne tik raito darbības sākumu pirms desmit gadiem, kad dibināts Latvijas un Dienvidkorejas kopuzņēmums Latko Plast. Toreiz korejiešu investori līdz ar visiem grandiozajiem plāniem par ražotnes celšanu no industriālajiem centriem attālajā Valkā tā arī pazuduši, pat nav atbraukuši uz likvidācijas procesu, iespējams, vienkārši gribējuši pārdot tālās Latvijas uzņēmējiem kaut kur Dienvidkorejā «noņemtas» vecās iekārtas.
«Finansiāli Latvijas puse bija sevi apgrūtinājusi, un latviešu bāleliņiem bija jātiek ārā no situācijas pašiem» - tā M. Miķelsons.
Aicināti uz sadarbību ķīmiķi, ar laiku iepirktas jaunas iekārtas, un tagad uzņēmums dod darbu 60 darbiniekiem.
Plēves izstrādājumus - kopskaitā vairāk nekā 60 - partneri iepērkot pat Nokia un Sony Ericsson vajadzībām. Kad atbraucot potenciālie klienti, kas paraduši Austrumeiropā redzēt «garāžas līmeņa» ražotnes, viņi domā, ka attālajā Valkā «neko dižu jau neieraudzīs». Tomēr, līdzīgi kā Diena, viņi esot patīkami pārsteigti, ka cehos ir modernas iekārtas, kas tin lielos baķos dažādu veidu plēvi.
Vērojot burbuļplēves filigrāno tapšanas procesu, ir skaidri redzams, kāpēc Pepi Rer tik lielu vērību pievērš arī zinātniskajam darbam, piemēram, sadarbojoties ar Rīgas Tehniskās universitātes Polimēru mehānikas institūtu.
«Partneru novērtējums mūs katrreiz motivē attīstīt ražotni - ja reiz atrodamies Eiropā, tad lai tā arī izskatāmies!» uzskata M. Miķelsons, piebilstot, ka uzņēmums cenšas norobežoties no vietējās politiskās dzīves.
Politiskās batālijas priekšplānā neizvirza arī cits uzņēmums, kas atrodas tajā pašā ēkā, - vācu uzņēmuma SIA EFN Nord vadītājs un līdzīpašnieks Patriks Adamskis stāsta, ka uz Valku viņu atvilinājis kādreizējais mērs Vents Armands Krauklis.
Bosa jauneklīgā, tomēr nopietnā attieksme jūtama arī gaišajās ražošanas telpās, kur pie montāžas galdiem veicīgi strādā jaunie speciālisti.
P. Adamskis, kurš Valkā pavadot aptuveni trīs mēnešus gadā, šogad plāno trīskāršot auto detaļu ražošanu. Vaicājam, kāpēc Valka, nevis Rīga? Šeit izvietot ražotni ir lētāk, turklāt šeit var just cieņu, jo «Rīgā mūs neviens nezinātu», domā P. Adamskis.
Kas zina, varbūt tieši šis uzņēmums būs vēstnesis par Valkas industriālo potenciālu ne tikai tādiem gigantiem kā Mercedes un Bosch, bet arī daudziem citiem, un, attīstoties ražošanai, būs iespējas atgriezties arī Dienas lasītājam Jurim, kurš pārcēlies uz Vāciju. Viņš ir sadrūmis, ka vai 100 paziņu strādā ārzemēs, bet atlikušie jaunieši nodzeroties, un mājas kļūst arvien tukšākas: «Ko jaunietim darīt, ja nav darba? Ja valsts neko nedarīs ar reģioniem, diemžēl vairs mums nebūs dvīņu pilsētas Valkas un Valgas, bet paliks spoku pilsēta Valka. Tā izmirst.» Juris pastāsta par vēl vienu pierobežas fenomenu - viņa mamma astoņus gadus strādājusi Igaunijas pusē, tāpēc apvienojot darba stāžu abās valstīs, viņa cerot pieteikties Latvijas un Igaunijas pensijai.
Depresīva nots par ekonomisko situāciju Valkā iezogas arī V. A. Kraukļa tvītā īsi pirms Vecgada vakara: «Šodien Valkā pie lombarda rinda. Svētkus gribas svinēt visiem.»
Tikmēr Valka var lepoties arī ar jauniem un cerīgiem projektiem, piemēram, nule atklāto koģenerācijas spēkstaciju Enefit Power & Heat, kas ir pirmais Igaunijas energokompānijas Eesti Energia un tā meitas uzņēmuma Enefit investīciju projekts Latvijā.