Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Piesaka piecus politikas veterānus

Ivars Godmanis Vidzemē, Aigars Kalvītis Zemgalē, Jānis Jurkāns Latgalē, Jānis Straume Kurzemē un Ainārs Šlesers Rīgā - ar šādu, agrāk dažādus politiskos spēkus pārstāvošu politikas veterānu sastāvu vakar sevi Saeimas vēlēšanām oficiāli pieteica partija Vienoti Latvijai. Kurš no šiem pieciem kļūs par partijas premjera kandidātu, noskaidrosies vēlēšanu gaitā - ja partija iekļūs parlamentā, par premjera kandidātu nominēs to politiķi, kurš būs guvis lielāko vēlētāju atbalstu.

Ekspremjeru atbalsts

Partiju, kuru no reģionāla politiska spēka, kas pagājušajās pašvaldību vēlēšanās spēja gūt dažas deputātu vietas galvenokārt Latgalē, tās pašreizējais līderis Ainārs Šlesers cenšas padarīt par nopietnu spēlētāju Latvijas politikā, atbalstīt bija atnākuši vēl četri bijušie premjeri - Māris Gailis, Valdis Birkavs, Vilis Krištopans un Andris Bērziņš. Neviens no viņiem gan politikā atgriezties nedomā, jo, piemēram, V. Krištopanam esot daudz darba Latvijas Golfa federācijā, par kuras prezidentu viņš kļuvis martā. Savukārt A. Bērziņš kā biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs pauda cerību, ka tieši Vienoti Latvijai varētu panākt Latvijas Autoceļu fonda atjaunošanu. M. Gailis solīja partiju atbalstīt finansiāli un prognozēja šim politiskajam spēkam labas izredzes vēlēšanās.

Tiesa gan, vismaz pagaidām pārāk daudz domubiedru partija uzrādīt nevar. Bez līderu piecnieka A. Šlesers pieminēja arodbiedrības Enerģija priekšsēdētāju Jevgeniju Stalidzāni, bijušo Saeimas deputāti, «ar kuru kopā cīnījāmies, lai neprivatizētu Latvenergo», kā arī Lietišķo sieviešu apvienības valdes priekšsēdētāju Irinu Pētersoni, kuras abas bijušas A. Šlesera vadītu partiju rindās. Rīgas domnieks Vadims Jerošenko, kurš pameta Saskaņas centru (SC), tagad tiek nosaukts kā potenciālais Vienoti Latvijai ekonomikas vai satiksmes ministra kandidāts. Viņš Dienai izteicās, ka nesaskata problēmu sadarboties ar SC. Jautāts, kāda ir partijas ekonomiskā platforma, V. Jerošenko to nosauca par centrisku un uzsvēra, ka Latvijas ekonomikai jābūt pragmatiskai, «nevis Rietumiem noteikti jā un Krievijai nē». Ja valstij ir iespējas piesaistīt investīcijas gan no Rietumiem, gan Austrumiem, tas arī jādara, teica V. Jerošenko.

A. Šlesers nepieminēja zālē klātesošo Edgaru Zalānu, tāpat arī bijušo Vienoti Latvijai līderi Mareku Zeltiņu. Viņš Dienai izteicās, ka nekad neesot baidījies no spēcīgām personībām un būšana ar viņiem kopā esot nenovērtējama dzīves skola. Notiekot sarunas ar partijas biedriem, kuri tikuši ievēlēti pašvaldībās, par iespējamo startu Saeimas vēlēšanās, galvenokārt Latgalē, bet pats M. Zeltiņš, visticamāk, startēs Rīgā, kaut neizslēdz arī dalību vēlēšanās no Latgales saraksta. Kā varēja noprast no A. Šlesera atbildes Dienai, katra saraksta līderim būs uzdevums ap sevi pulcēt komandu, bet katrā sarakstā esot jābūt vismaz pieciem līderiem.

Uzsvars uz izlīgumu

Starp pieciem galvenajiem runātājiem divi - I. Godmanis un A. Šlesers - skāra plašāku tēmu loku, A. Kalvītis pievērsās galvenokārt izglītībai, bet J. Jurkāns un J. Straume - sabiedrības izlīguma idejai, kuru Vienoti Latvijai izceļ kā savu īpašo piedāvājumu gan Latvijas sabiedrībai, gan citiem politiskajiem spēkiem (J. Jurkāns norādīja, ka joprojām paredzētas sarunas gan ar Ingunu Sudrabu, gan Mārtiņu Bondaru). J. Jurkāns, komentējot notikumus Ukrainā, arī izteicās, ka tur «vēsturiskās atmiņas nekad nebija izlīdzinātas un nekad nav bijis nacionālais izlīgums». A. Šlesers uzskata, ka valsts vadītājiem ir jāuzrunā tieši nepilsoņi un jārada viņiem vēlme kļūt par Latvijas pilsoņiem. Tāpat viņš aizstāv ideju, ka visiem jaundzimušajiem automātiski jāpiešķir Latvijas pilsonība, kā arī izskanēja doma, ka gados veciem cilvēkiem varētu būt atvieglotas pilsonības piešķiršanas prasības.

Savukārt, komentējot ekonomisko piedāvājumu, A. Šlesers izteicās, ka Daugavpils jau sen neesot otra lielākā Latvijas pašvaldība, jo Londonā Latvijas pilsoņu ir vairāk. «McDonalds - restorāns, kuru apmeklē jaunieši un parastā tauta. Ja Daugavpilī aizslēdz makdonaldu, tas ir trauksmes signāls, ka kaut kas nav kārtībā ar Latvijas valsti,» klāstīja A. Šlesers. Viņš uzslavēja Valda Dombrovska valdības savulaik pieņemto labvēlīgāko režīmu holdinga kompānijām, vienlaikus izsakoties, ka tas esot «rolsroiss, kam nav ieliets benzīns», jo nepieciešami vēl citu likumu grozījumi. Vēl A. Šlesers par veiksmes stāstu nosauca Live Riga projektu un nāca klajā ar ideju par jaunu programmu Live Latvia, kas piesaistītu tūristus visai valstij.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?