Patlaban nopietni cīnāties pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu autogāzei, apgalvojot, ka nodokļa likmes palielināšana sagraus nozari. Ja autogāzes cena pieaug, piemēram, no 40 santīmiem līdz 41,5 santīmiem par litru, tās tomēr nav radikālas izmaiņas. Kāpēc tik lielas bažas?
Vērojams, ka samazinājusies benzīna izmantošana, dīzeļdegvielas izmantošana palikusi iepriekšējā līmenī, bet autogāzes izmantošanā redzam stabilu augšanas tendenci. Jāpiebilst, ka globālā mērogā autogāzes popularitātes kāpums saistīts arī ar to, ka pēdējā laikā tiek ražotas drošākas autogāzes iekārtas. Patlaban jau daudzas markas automašīnas ražo, iebūvējot autogāzes dzinējus, un tas nozīmē, ka arī autobūves nozare atzīst šādu degvielas veidu.
Latvijā autogāze popularitāti ieguvusi tikai pēdējos gados, tas saistīts ar augstajām degvielas cenām, ekonomiskās krīzes ietekmi, kā arī ar cīņu pret ēnu ekonomiku, respektīvi, pret kontrabandas degvielu. Tomēr, piemēram, Lietuvā, Polijā un Somijā autogāzes izmantotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā Latvijā. Eiropas Savienībā ir arī tādas valstis, kurās pat tiek subsidēta autogāzes iekārtu uzstādīšana un tiek nodrošināts finansiāls atbalsts tiem mazajiem komersantiem, kuri izmanto autogāzi savā autoparkā, ir valstis, kurās pašvaldības iepērk pilsētas transportu, kas darbināms tieši ar autogāzi. Beļģijā un Somijā akcīzes nodokļa likme autogāzei ir nulle procentu.
Savukārt Latvijā pat pusotru santīmu liels cenas pieaugums negatīvi ietekmēs nozari, jo, lai automašīna sāktu braukt ar autogāzi, jānopērk speciāla iekārta, kuras cena ir no 300 līdz 900 latiem, vidēji 500-600 latu. Gan privātpersonām, gan juridiskajām personām tā ir liela summa. Nenoliedzami šis pusotrs santīms pamatīgi «sitīs» pa to uzņēmēju makiem, kuri šādi investējuši savā autoparkā. Un tie ir gan eksportējošie uzņēmumi, gan loģistikas uzņēmumi, gan taksometru kompānijas, kas ieguldījušas pāri par 100 tūkstošiem latu autogāzes iekārtās un zaudēs 30 tūkstošu gadā, ja būs pat neliels sadārdzinājums.
Savukārt, ja mēs paskatāmies uz nodokļa izlietojumu, Ekonomikas ministrijas (EM) arguments bija, ka, paaugstinot akcīzes nodokli autogāzei, par šo naudu tiks labākā kārtībā uzturēti ceļi, bet Latvijā jau ir autoceļu nodeva, ko arī plānots paaugstināt, turklāt tam autotransportam, kas brauc ar autogāzi, šī autoceļu nodeva ir augstāka.
Turklāt cenas pieaugums tieši pusotra santīma apjomā minēts Finanšu ministrijas (FM) preses relīzē. Bet sākotnēji akcīzes nodokļa paaugstināšana autogāzei bija EM priekšlikums, un ir dzirdēts, ka tika apspriests plāns atkārtoti par pusotru santīmu paaugstināt cenu vēl pēc gada un vēl par pusotru santīmu pēc tam atkal. Tikpat labi cenas kāpums var būt pieci santīmi vai desmit santīmu. Diemžēl mēs šobrīd operējam ar nepārbaudītiem skaitļiem. Tā arī ir nozares lielākā sāpe, ka mēs gan zinām, ka ir plāns paaugstināt akcīzes nodokli, bet neesam redzējuši pamatotus aprēķinus.
Tātad lielākās grūtības varētu būt uzņēmējiem, kuriem ir savi autoparki, nevis privātpersonai, kam ir viena ar autogāzi aprīkota automašīna?
Gan uzņēmējiem, gan privātpersonām. Autogāzi parasti izvēlas mazie un vidējie uzņēmumi, firmas, kurās ir piecas, desmit automašīnas. Ja uzņēmējiem būs pieejama lētāka degviela, viņi varēs vairāk naudas ieguldīt sava biznesa attīstībā un ražot produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Bet autogāzi izvēlas arī daudzi reģionu iedzīvotāji, kuri noteikti nav tā turīgākā sabiedrības daļa.
Degvielas tirgotāji jūsu iebildumus pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu autogāzei atbalsta?
Jā, atbalsta, jo paralēli citiem produktiem tirgo arī autogāzi.
Tirgotājiem principā vienalga, kuru piedāvāto produktu patērētāji pērk - benzīnu, dīzeļdegvielu vai autogāzi.
Jā, bet degvielas tirgotāji grib atpelnīt investīcijas, kas iztērētas, lai varētu tirgot autogāzi. Turklāt arī tirgotāji redz, ka viss notiek haotiski, un saprot, ka jebkāda veida akcīzes nodokļa paaugstināšana vērtējama negatīvi.
Nākamā gada budžeta veidošanas gaitā bija redzama tendence - samazināt darbaspēka nodokļu slogu, bet palielināt nodokļus, kas attiecas uz konkrētām nozarēm. Atbalstāt viedokli, ka darbaspēka nodokļi jāmazina, bet citi nodokļi var augt?
Latvijas Gāzes asociācija (LGA) noteikti atbalsta to, ka darbaspēka nodokļi tiek samazināti, bet atbalsta arī uz aprēķiniem un pamatojumiem balstītu nodokļu politiku. Tas, ir vai nav iespējams pieaugums vienā vai otrā nodoklī, valdībai jāspriež kopā ar industrijas pārstāvjiem.
Industrija vienmēr teiks «nē» nodokļu paaugstināšanai. Ļoti grūti iedomāties, ka industrijas pārstāvji saka politiķiem un ierēdņiem: «Jā, paaugstiniet nodokli.»
Industrija savu viedokli vienmēr balstīs uz aprēķiniem un vienmēr būs par izdevīgāko proporciju. Ja mēs redzam, ka vienā jomā mums ir 25% pieaugums, citos nodokļos - tikai 5% samazinājums, tas, protams, nav izdevīgi un nav arī loģiski.
Normāls process būtu, ka tad, ja ierēdņi vēlas paaugstināt kādu nodokli, vispirms izrēķina nodokļa paaugstināšanas ietekmi uz tautsaimniecību un saskaņo ar nozari. Gan autogāzes nozare, gan es personīgi - mēs esam ļoti satraukti par lēmumu pieņemšanas procesu, jo apspriešanās ar nozari nenotiek.
Jūsuprāt - kuriem nodokļiem būtu jāmazinās, bet kuri varētu tikt paaugstināti?
Politika, kas vērsta uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, protams, ir laba un pareiza. Latvijā nenoliedzami ir viens no lielākajiem darbaspēka nodokļu slogiem Eiropā, bet tas vērtējams klaji negatīvi un mazina konkurenci. Raugoties uz patēriņa nodokļiem, jāņem vērā nianse, ka jārēķina nodokļu likmju ietekme uz reālo patēriņu. Ja patēriņš ir ar tendenci augt, tad, paaugstinot nodokļus, iegūsim tikai negatīvu tendenci, jo patēriņš samazināsies un valsts tāpēc negūs ienākumus. Arī FM paustais skaitlis - 2,8 miljonus latu lieli ienākumi no akcīzes nodokļa paaugstināšanas autogāzei - nav viennozīmīgi uztverams. Ja patēriņš pieaugs, arī naudas summa, kas ienāk valsts budžetā, pieaugs. Ja patēriņš samazināsies, tad nebūs iespējams iegūt plānoto naudas apmēru.
Kāds ir jūsu viedoklis, kur atrast finanšu līdzekļus, ko novirzīt autoceļu sakārtošanai?
Patlaban ceļu sakārtošanai Latvijā nauda ir, bet es personīgi uzskatu, ka šī nauda ne vienmēr tiek pārdomāti izlietota. Nedomāju, ka biežie ceļu remonti rodas no tā, ka mūsu valstij trūkst naudas ceļu remontiem. Vienkārši rūpīgāk jāskatās uz naudas izlietojumu. Būtu vajadzīga izmaksu lietderības kontrole, arī kvalitātes kontrole. Jautājums ir arī par to, kas tiek darīts, sastopoties ar nekvalitatīvu darbu veikšanu, - vai tiek sludināts jauns iepirkums un meklēts cits ceļu remonta veicējs vai arī tiek prasīta atbildība no tiem, kas ceļa remontu veikuši.
Kam būtu jāveic uzraudzība un kvalitātes kontrole?
Tā ir pasūtītāja - konkursa organizatora - atbildība. Tagad normatīvajos dokumentos, kas regulē publiskos iepirkumus, paredzēta atbildība tiem, kas veic pasūtījumu. Paskatīsimies, kā šis princips strādā, bet, manuprāt, minētā problēma ir ļoti ieilgusi. Turklāt censties risināt autoceļu kvalitātes jautājumu, paaugstinot nodokļa likmi vienai nozarei un vienam iedzīvotāju slānim, kas nebūt nav tas bagātākais, ir nepareizi.
Ar kādiem mehānismiem cerat ietekmēt politiķu viedokli, lai akcīzes nodoklis autogāzei tomēr netiktu paaugstināts, kā panāksiet, lai LGA viedoklī ieklausās?
Nozares uzņēmējiem jau nav citas iespējas, kā iet un pārliecināt, un stāstīt par nozares situāciju to, ko politiķi nav dzirdējuši vai arī par ko dzirdējuši tikai vienpusēju ierēdņu viedokli. Tāpēc izšķīrāmies par radikālu soli - vākt iedzīvotāju parakstus, lai varētu Saeimā iesniegt priekšlikumu nepaaugstināt akcīzes nodokli. Mums jau nekas cits neatliek, kā vērties pie Saeimas deputātiem.